Pirmā nolaišanās uz komētas: kādus noslēpumus atklāja zinātnieki (+FOTO)

2014. gada augustā Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) zonde "Rosetta" pēc desmit gadu ilga lidojuma pirmo reizi vēsturē iegāja komētas 67P/Čurjumovs-Gerasimenko orbītā. Nedaudz vēlāk zonde atbrīvoja nolaižamo aparātu "Philae", kas kļuva par pirmo cilvēces radīto objektu, kas nolaidās uz komētas virsmas. Zinātnieki cerēja, ka 4 km platais ledus un akmens veidojums, kas saglabājies kopš Saules sistēmas veidošanās, palīdzēs atklāt dažus tās noslēpumus. Par godu šīs ievērojamās misijas 10. gadadienai ESA zinātnieki dalījās ar "Space", kādus atklājumus viņi ir izdarījuši.

Tikai dažas stundas pēc tam, kad kosmosa kuģis "Rosetta" nonāca komētas 67P/Čurjumovs-Gerasimenko orbītā, zinātnieki uzņēma pirmos detalizētos šī ledainā ķermeņa attēlus, atceras ESA pārstāvis Marks Makaukrins.

Šīs pirmās detalizētās fotogrāfijas liecināja, ka komēta nelīdzinājās kartupeļa formas iežiem, kā bija gaidīts. Tā vietā komēta sastāvēja no divām daļām un atgādināja rotaļu gumijas pīli. Zinātnieki secināja, ka šī forma ir izveidojusies divu pilnvērtīgu komētu sadursmes rezultātā agrīnajā Saules sistēmā.

Kad ieradās zonde "Rosetta", komēta 67P/Čurjumovs-Gerasimenko devās uz Saules sistēmas iekšējo daļu. Zinātnieki norādīja kosmosa kuģim sastapt komētu, kamēr tā vēl atradās aukstajā Saules sistēmas daļā, lai novērotu, kā ledainais veidojums pārveidojas, kad tā reģioni, kas ilgi atradušies tumsā, sāk saņemt saules gaismu.

Zonde fiksēja lielu daudzumu ūdens tvaiku un aptuveni tonnu putekļu, kas katru sekundi atstāja komētas virsmu. Šie izdalījumi veidoja komētas raksturīgo, miljoniem kilometru garo asti.

"Rosetta zonde ir sniegusi mums ieskatu par to, kā veidojas komētas astes," saka ESA zinātnieks Džeraints Džonss.

Zonde komētas astē atrada daudz organisko materiālu un citu elementu, atklājot, ka vairākas no Zemes atmosfērā esošajām cēlgāzēm, iespējams, nāk no komētām. Tajā pašā laikā izrādījās, ka ūdens tvaiku sastāvs uz komētas 67P/Čurjumovs-Gerasimenko būtiski atšķiras no tā, kas atrodams uz Zemes. Pārsteidzošs atklājums bija tas, cik ļoti komētas aktivitāte samazinājās, kad izdalītie putekļi atgriezās uz tās virsmas.

Pēc divu gadu ilgas komētas izpētes kosmosa kuģis "Rosetta" 2016. gada 30. septembrī ietriecās komētas virsmā. Pirms sadursmes zonde nosūtīja uz Zemi tuvplāna fotogrāfijas no komētas virsmas.

2021. gadā komēta 67P/Čurjumovs-Gerasimenko pietuvojās Zemei vistuvākajā attālumā pēdējo 200 gadu laikā. Pašlaik šis kosmiskais objekts strauji attālinās no mūsu planētas, taču uz tās virsmas, iespējams, joprojām atrodas "Rosetta" un nolaižamā aparāta "Philae" atliekas.

Kopš misijas beigām zinātnieki turpina analizēt zondes savāktos datus, kas palīdz atklāt jaunus faktus. Piemēram, četrus gadus pēc misijas beigām zinātnieki pirmo reizi atklāja unikālu ultravioletās gaismas veidu, kas tika konstatēts uz komētas 67P/Čurjumovs-Gerasimenko.