Kas notika ar cilvēku atstātajiem karogiem un priekšmetiem uz Mēness (foto)

1969. gada jūlijā astronauti uz Mēness virsmas uzlika Amerikas karogu. Vairāk nekā pusgadsimtu vēlāk daudzi vēlas uzzināt, vai šie karogi un citi objekti ir izturējuši laika pārbaudi. Zinātniekiem ir atbilde uz šo jautājumu, raksta IFLScience.

Novērot karogus, ko astronauti atstājuši uz Mēness, ir sarežģīti. Pēc astrofotogrāfa Roberta Rīvesa teiktā, Mēness atrodas vairāk nekā 384 000 kilometru attālumā no Zemes. Mazākie objekti uz Mēness, kurus var redzēt, izmantojot lielākos pētniecības teleskopus, ir aptuveni 1,2 kilometru diametrā. Savukārt karogi, ko uz Mēness atstāja "Apollo" astronauti, ir tikai aptuveni 1,2 metrus plati. Diemžēl tas ir 1000 reižu mazāks nekā objekti, kurus mēs varam redzēt no Zemes. Pat jaudīgais "Habla" kosmiskais teleskops to nespēj.

Par laimi, NASA rīcībā ir nepieciešamais instruments – kosmosa kuģis "Lunar Reconnaissance Orbiter" (LRO), kas riņķo ap Mēnesi. Pētnieki atzīmē, ka tas var pamanīt ēnas, ko met uz Mēness virsmas atstātie karogi.

NASA dati, kas balstīti uz LRO fotogrāfijām, liecina, ka "Apollo 12", "Apollo 16" un "Apollo 17" misiju karogi joprojām stāv. Tos nevar tieši redzēt uz Mēness virsmas, taču zinātnieki uzskata, ka tas ir labs rādītājs.

Astronauts Bazs Oldrins stāsta, ka starta laikā viņš pamanījis pirmo karogu, ko atstāja "Apollo 11" misijas astronauti. Šo informāciju apstiprina arī LRO attēli. Kas attiecas uz "Apollo 14" un "Apollo 15" karogiem, pētnieki uzskata, ka to statuss ir "neskaidrs", jo LRO nevar iegūt pietiekami detalizētus attēlus.

Uz Mēness ir palikuši arī daudzi citi objekti, kuru liktenis, visticamāk, nebūs zināms, līdz cilvēki atkal nolaidīsies uz Zemes pavadoņa virsmas. Piemēram, zinātnieki nevar būt pārliecināti, kas noticis ar 96 maisiem cilvēku atkritumu, kas atstāti uz Mēness. Ja tos kādreiz atradīs un nogādās atpakaļ uz Zemi analīzei, tas, iespējams, būs viens no dīvainākajiem pētījumiem, ko zinātnieki ir veikuši.

Uz Mēness virsmas tika atstāta arī ierāmēta fotogrāfija, ko uzņēmis "Apollo 16" astronauts Čārlzs Djūks. Zinātnieki precīzi nezina, kas ar to noticis, taču viņi pieļauj, ka fotogrāfija, iespējams, ir izbalējusi saules iedarbības rezultātā.