Drīz pasaulē piedzīvos vienu no retākajiem kosmiskajiem notikumiem

Pirms šīs desmitgades beigām pasaule būs lieciniece vairākiem retiem astronomiskiem notikumiem. Taču starp tiem izceļas lielā asteroīda Apofiss tuvākais garāmlidojums, kurš atradīsies pat tuvāk nekā daži orbītā esošie satelīti. Zinātnieki saka, ka šāda izmēra asteroīdi pienāk tik tuvu mūsu planētai reizi 5-10 tūkstošos gadu, raksta "IFLScience".

375 metrus platais asteroīds Apofiss tika atklāts pirms 20 gadiem, un sākotnēji tika pieņemts, ka 2029. gadā šis kosmosa iezis varētu nokrist uz Zemes, uzskatot sadursmes iespējamību par augstu. Ja šāds asteroīds nokristu uz mūsu planētas, tas varētu izraisīt klimata pārmaiņas un pat apdraudēt cilvēku civilizācijas pastāvēšanu.

Turpmākie asteroīda Apofiss novērojumi parādīja, ka tas 2029., 2036. un 2068. gadā lidos ļoti tuvu Zemei. Taču aprēķini arī parādīja, ka varbūtība, ka kosmosa akmens nokritīs uz mūsu planētas šo pieeju laikā, ir nulle. Astronomi tagad uzskata, ka nevienam lielam asteroīdam nevajadzētu ietriekties Zemē pirms 22. gadsimta sākuma.

Bet 2029. gadā asteroīds Apofiss pietuvosies Zemei ļoti tuvu - aptuveni 32 tūkstošu kilometru attālumā. Daži satelīti riņķo ap Zemi lielākā attālumā no planētas. Paredzams, ka asteroīds naksnīgajās debesīs būs pat redzams ar neapbruņotu aci.

Saskaņā ar Eiropas Kosmosa aģentūras datiem, tik tuvs Apofiss asteroīda pārlidojums ir viens no retākajiem kosmiskajiem notikumiem. Zinātnieki uzskata, ka šāda izmēra ieži lido tik tuvu Zemei apmēram reizi 5-10 tūkstošos gadu.

2029. gadā NASA kosmosa kuģis OSIRIS-APEX tuvosies asteroīdam Apofiss, lai veiktu rūpīgu pētījumu. Zinātnieki uzskata, ka Zemes gravitācija mainīs asteroīda orbītu, kā arī tā griešanās ātrumu ap savu asi. Tas var izraisīt zemestrīces vai zemes nogruvumus uz akmens virsmas. Izmantojot kosmosa kuģus, astronomi vēlas redzēt šīs izmaiņas uz asteroīda, kas sastāv no silikāta materiāla un niķeļa un dzelzs maisījuma. Plānots, ka OSIRIS-APEX, tuvojoties asteroīdam, iedarbinās savus dzinējus, lai izplūdes gāzes paceltu akmeņus un putekļus no akmens virsmas. Tādā veidā zinātnieki varēs iegūt datus par to, kas atrodas zem virsmas, proti, kāds īsti ir asteroīda sastāvs.