Uz Mēness plāno izurbt 5 km caurumu, lai atrastu kaut ko, kas dabā neeksistē

Viņi saka, ka 5 km dziļa cauruma urbšana uz Mēness varētu sniegt pierādījumus tam, ka protoni var sadalīties. Ja šāds atklājums tiks izdarīts, tas palīdzēs unificēt pašlaik nesaderīgās fizikālās teorijas, raksta "New Scientist".

Daļiņu fizikas standarta modelī, kas izskaidro spēku un daļiņu mijiedarbību Visumā, tiek teikts, ka protoni ir stabili un dzīvo mūžīgi. Tomēr šim modelim ir trūkumi, piemēram, tas nespēj apvienot kvantu mehāniku ar Alberta Einšteina relativitātes teoriju. Alternatīvas teorijas liecina, ka protoni joprojām var sadalīties citās daļiņās, lai gan tas notiek ļoti reti.

Tādējādi, ja zinātne atradīs pierādījumus par protonu sabrukšanu, alternatīvās teorijas būs pareizas. Līdz šim eksperimenti uz Zemes nav devuši rezultātus.

Patriks Stengels no Nacionālā kodolfizikas institūta Ferrārā un viņa kolēģi ierosina veikt eksperimentu uz Mēness. Tur, kā uzskata zinātnieki, var atrast pazīmes, kas liecina par seno protonu sabrukšanu kaonos, kas sastāv no divām elementārdaļiņām - kvarkiem.

Blīvs Mēness iezis var saglabāt pierādījumus par šādu sabrukšanu ķīmiskajās izmaiņās, kas redzamas iežu minerālu struktūrā. Lielais dziļums nodrošina aizsardzību pret ārējiem faktoriem, nodrošinot, ka atrastie pierādījumi netiks sajaukti ar līdzīgām reakcijām, ko izraisa, piemēram, augstas enerģijas neitrīno. Uz Zemes šādas reakcijas rada kosmiskie stari, kas ietriecas atmosfērā, bet uz Mēness, kur atmosfēras gandrīz nav, situācija ir pavisam cita.

Zinātnieku komanda aprēķināja, ka pietiekama aizsardzība būtu vismaz 5 km dziļumā zem Mēness virsmas. Lai to paveiktu, uz Zemes pavadoņa virsmas būtu jānogādā spēcīgs urbis.

Paraugi būs jāanalizē uz Mēness, izmantojot modernas mikroskopiskas iekārtas, jo transportēšana uz Zemi varētu tos piesārņot ar kosmiskajiem stariem.

"Nepieciešamība nirt 5 km dziļumā, Mēness iežu atgūšana un modernu mikroskopijas metožu izmantošana ir ārkārtīgi sarežģīti uzdevumi," sacīja pētījuma autori.

Tomēr pietiek tikai ar 100 gramiem Mēness iežu, lai atrastu protonu sabrukšanas pēdas ar tādu pašu precizitāti vai pat lielāku nekā uz Zemes.

"Tā vietā, lai uz Zemes izveidotu detektorus, kas sver tūkstošiem tonnu un darbinātu tos vairākus gadus, jūs varat analizēt nelielus minerālu paraugus, kas reģistrē daļiņu mijiedarbību to struktūrā simtiem miljonu gadu," saka Deivids Voterss no Londonas Universitātes koledžas.