3000 gadu pirms Kristus: latviešu arheologu sensacionālie atklājumi (+VIDEO)

Latvijas Arheologu biedrība (LAB) par 2024.gada arheoloģijas pieminekli ir izvēlējusies Aboras I neolīta apmetni (valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis, aizsardzības nr. 1709).

Aboras I apmetne unikāla, jo arheoloģiskajos izrakumos atklātas liecības par auklas keramikas kultūras pārstāvjiem, kas ienākuši no citiem reģioniem un apmetušies uz dzīvi šajā apmetnē. Citviet Austrumbaltijas ziemeļos tik plaši dati par aukliniekiem un to dzīves apstākļiem nav pieejami.

Aboras I neolīta apmetne atrodas Madonas novada Indrānu pagastā Lubāna mitrājā, Aboras upītes labajā krastā, netālu no tās ietekas Abainē - Aiviekstes kreisā krasta pietekā. Apmetne ierīkota nelielā zemes pacēlumā un tā nogāzē.

Apmetni atklāja Lubānas mežniecības mežziņa vietnieks U. Žvagiņš un arheoloģe Ilze Biruta Loze 1963.gada oktobrī. Nelielos pārbaudes izrakumos apmetnes pārpurvotajā daļā un pacēlumā, tika atsegtas koka konstrukcijas paliekas un 5-6 gadus veca bērna galvaskausa pieres fragments, kā arī kaula, kā arī slānekļa senlietas un keramika. Apdzīvotība tika konstatēta arī Aboras upītes kreisajā krastā, pie tās ietekas Abainē (Aboras II apmetne).

Plašāki arheoloģiskie izrakumi Aboras I apmetnē notikuši 20.gadsimta 60.gadu vidū un 70.gadu sākumā (vad. I. B. Loze). Tajos tika noskaidrots, ka apmetnes kopējā platība ir aptuveni 5000 m2, savukārt kultūrslānis (cilvēka apdzīvotības rezultātā "uzaudzis" slānis) bijis intensīvs un tumšs, tas sniedzās no 0,7 - 1,5 m dziļumam.

Izrakumu laikā tika atsegtas ne vien liecības par apbūvi - krasta nogāzē esošo platformu un pāļu konstrukcijas, bet arī murdu paliekas, kas tiešā mērā norāda uz zvejniecību apmetnes teritorijā. Tāpat izrakumos iegūti gandrīz četri tūkstoši senlietu, no tām aptuveni 30% sastāda dzintara izstrādājumi - krellītes, piekariņi, ripas un riņķi, kā arī pusfabrikāti un neapstrādāta dzintara gabali. Tas norāda, ka Aboras apmetne bijusi viens no lielākajiem dzintara apstrādes centriem Lubāna mitrāja teritorijā. Par cilvēku aktivitātēm liecina arī citas senlietas - krama un kaula bultu gali, kasīkļi, dunči, cirvji, keramikas trauki (precīzāk - to lauskas), dažādi kaula un zobu piekariņi u.tml. Savukārt, par uztura paradumiem liecina apjomīgais meža dzīvnieku un putnu kaulu materiāls, kur lielu daļu sastādīja mežacūku un aļņu kauli.

Atsegts arī 61 cilvēka apbedījums - tie novietoti pārsvarā guļus uz muguras vai uz sāniem, saliektā stāvoklī, divos gadījumos arī sēdus. Lai gan šajos apbedījumos cilvēki galvenokārt guldīti individuāli, ir sastopami arī kolektīvie kapi, kuros guldīts vairāk par vienu indivīdu. Zināma daļa apbedījumu attiecināmi uz auklas keramikas kultūras pārstāvjiem, uz ko norāda arī kultūrslānī atrastā auklas tipa keramika.

21.gadsimtā pētījumi Aboras I apmetnē atsākās, tā 2008.gadā, lai iegūtu jaunus paraugus radioaktīvā oglekļa un sporu-putekšņu analīzēm, nelielus izrakumus veica I. B. Loze. Savukārt 2021. (vad. D. Legzdiņa un E. Plankājs) un 2023.gadā (vad. V. Haferberga un A. Čakare) arheoloģiskie izrakumi norisinājās jau plašākā mērogā, kopumā izpētot gandrīz 50 m2. Interesanti, ka 2023.gada izrakumos atklāts jauns - 62. apbedījums, norādot, ka apbedījumi ierīkoti arī apmetnes upes piekrastes teritorijā. Arī šajos izrakumos iegūts liels skaits arheoloģiskā un osteoloģiskā (dzīvnieku kaulu) materiāla.

Apmetnes hronoloģija noteikta ne vien pēc iegūtajiem atradumiem, bet arī izmantojot radioaktīvā oglekļa 14C metodi. Šie dati norāda, ka apmetne galvenokārt apdzīvota vidējā neolīta beigās un vēlajā neolītā (precīzāk, 3370. - 2025. g. pr. Kr.), tātad pirms aptuveni četriem līdz pieciem tūkstošiem gadu. Konstatēti arī atradumi, kas liecina par īslaicīgu apdzīvotību arī vēlajā bronzas un dzelzs laikmetā (švīkātā, spodrinātā, apmestā u.c. keramika, dzelzs šķēpa gals, īlens, nazis u.c.).

Aboras I apmetne un tās materiāls tiek aktīvi pētīts arī šobrīd, lai noskaidrotu vairākus jautājumus, kas saistīti gan ar vietējo iedzīvotāju un ienācēju (auklas keramikas kultūras pārstāvju) līdzās pastāvēšanu, uztura paradumiem, tehnoloģiskajām iemaņām un apkārtējās vides ietekmi uz viņu dzīvi.

Aboras I apmetne piesaistījusi arī starptautisku uzmanību - vairākos pētījumos akcentēts jautājums par lopkopības uz zemkopības parādīšanos Ziemeļeiropā, īpaši Baltijas valstu teritorijā, kurā izmantoti arī dati no Aboras I apmetnes. Abora I ir nozīmīgs piemineklis, jo citviet Austrumbaltijas ziemeļos tik plaši dati par auklas keramikas kultūras pārstāvjiem un to dzīves apstākļiem nav pieejami.

Nominējot Aboras I apmetni par Latvijas 2024.gada arheoloģisko pieminekli arheologi vēlas akcentēt tās nozīmi ne vien Latvijas, bet gan arī Baltijas reģiona aizvēstures kontekstā, kā arī veicināt sabiedrības izpratni un ieinteresētību neolītā notiekošajos procesos.