"Šovakar pēc tumsas iestāšanās būs redzama ziemeļblāzma," mikroblogošanas vietnē X pavēstījis astronoms Ilgonis Vilks
FOTO: Toms Bokums
Vaicāts, uz kuru pusi no Rīgas doties, lai labāk parādību vērotu, astronoms atbild:
"Uz Ziemeļiem, der Vecāķi".
Ziemeļblāzma, polārblāzma jeb kāvi ir atmosfēras augšējo slāņu jeb jonosfēras spīdēšana, gaisa molekulām mijiedarbojoties ar Saules vēja daļiņām.
Visbiežāk ziemeļblāzmas var novērot pavasarī un rudenī, bet krietni retāk — ziemā un vasarā.
Ziemeļblāzmas laikā īsā laikā izlādējas milzīgs enerģijas daudzums. Vienā no 2007.gadā reģistrētajām ziemeļblāzmām izlādējās 5 x 1014 džoulu liela enerģija, kas ir aptuveni tikpat, cik 5,5 balles stiprā zemestrīcē.
Novērojot ziemeļblāzmu no Zemes, tā parādās dažādās krāsās, kuru izvietojums ātri mainās. Var vērot daudz dažādu ātri skrejošu joslu, "aizkaru" u.c. Novērots, ka paralēlie blāzmas stari bieži stiepjas Zemes magnētiskā lauka virzienā jeb paralēli tam.
Ziemeļblāzmas ilgums var būt no dažiem desmitiem minūšu līdz dažām diennaktīm.
Rolands Cers
Подписывайтесь на Телеграм-канал
VS.LV!
Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии
и мире!
Lasīt visus komentārus
(0)