Kur atradās 20. gadsimta sākumā celtā grandiozā Dziesmu svētku koka zāle?

Rīgas lielākā koka ēka celta Dziesmu svētku vajadzībām, bet diemžēl šis meistardarbs līdz mūsdienām nav saglabājies.

V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki notika Rīgā no 1910. gada 18. līdz 21. jūnijam. Kopkori veidoja 2300 dziedātāji. Dziesmu svētki notika tagadējo Emiļa Melngaiļa un Hanzas ielu rajonā, dienvidos no Rīgas preču stacijas, neapbūvētā teritorijā, kurā vēlāk ierīkoja Jaunekļu kristīgās savienības sporta laukumu. Slēgtā estrāde svētku norises vietā bija celta pēc arhitekta E.Poles projekta.

Arhitekts Ernests Pole (1872-1914) bija viens no pirmajiem latviešu profesionālajiem arhitektiem.

Ernests Pole dzimis 1872.gada 8.oktobrī Lutriņu pagasta "Birzniekos" kā saimnieka dēls un mācījies Saldū, tad krievu skolā Kuldīgā, beidzis Baltijas skolotāju semināru, 1901.gadā beidzis Arensburgas ģimnāziju kā eksterns. No 1901.-1903.gadam studējis lauksaimniecību Jaunaleksandrovas Lauksaimniecības un mežkopības institūtā, no 1904. līdz 1908.gadam studējis arhitektūru Rīgas Politehniskajā institūtā, ko beidzis ar arhitekta grādu. Praktizējies arhitekta Konstantīna Pēkšēna būvniecības birojā.

Vieni no pirmajiem Ernesta Poles darbiem - dzīvojamais īres nams Vidus ielā 4 un Rīgas amatnieku krājaizdevumu sabiedrības nams Elizabetes ielā 15. Abi tipiski nacionālā romantisma darinājumi. 1911.gadā pēc arhitekta Ernesta Poles projekta uzbūvēta Rīgas IV Savstarpējās kredītsabiedrības banka. Nams Brīvības ielā 38 ir neoklasicisma stila meistardarbs. Staltais nams joprojām grezno Brīvības un Elizabetes ielu stūri.

Lielākā daļa Ernesta Poles projektēto ēku ieturētas neoklasicisma formās, dažas arī nacionālā romantisma un citu racionālistisko jūgendstila novirzienu stilistikā. Pazīstamākais no Ernesta Poles projektētajiem namiem ir Rīgas Latviešu biedrības nams Merķeļa ielā 13 (1909.), ko viņš projektējis kopā ar citu pazīstamu latviešu arhitektu - Eiženu Laubi. Nama fresku autors ir mākslinieks Janis Rozentāls.

1910.gadā radās trīs pazīstamākās Ernesta Poles celtnes. Tie ir banku nami Brīvības ielā 38, Krišjāņa Barona ielā 14 un meistaram pašam piederošā dzīvojamā ēka Strēlnieku ielā 1. Tās visas ir tipiski neoklasicisma darinājumi.

Ernests Pole kopā ar K.Pēkšēnu projektējis J.Ozoliņa namu Brīvības ielā 88 (uz Matīsa ielas stūra). Sevišķi meistarīgi savu celtņu arhitektoniskajā noformējumā arhitekts izmantojis ornamentu. Jūgendstila piemērs ir Smilšu iela 10, kur ēkas augšējo stāvu akcentē pilastri, kuru kapiteļu noformējumā izmantoti Ēģiptes motīvi. Rīgā pēc viņa projektiem uzceltas ap 40 daudzstāvu mūra dzīvojamās ēkas.