Ārvalstu viesu tēriņi, vietējais tūrisms pārsnieguši pirmskrīzes līmeni (+VIDEO)

Ekonomika
VS.LV 15:18, 19.08.2025 0

Līderpozīcijas pēc CSP datiem ieņēma Lietuva.

 

Tūrisms ir viena no Latvijas ekonomikas stratēģiski svarīgajām nozarēm, kas būtiski veicina pakalpojumu eksportu, nodarbinātību un reģionālo attīstību. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati apliecina - nozare turpina stabili augt un ir ceļā uz pilnīgu atgūšanos pēc Covid-19 pandēmijas un ģeopolitiskajām pārmaiņām līdz ar karu Ukrainā.

"Mēs strādājam ciešā sadarbībā ar uzņēmējiem, lai atgūtu un uzlabotu visus galvenos rādītājus. Vietējais tūrisms jau būtiski pārsniedz pirmskrīzes apjomus, ārvalstu viesu skaits turpina augt, bet viņu tēriņi Latvijā ir vēsturiski augstākajā līmenī. Esam pārliecināti, ka jau šogad pietuvosimies un nākamgad sasniegsim 2019.gada līmeni ārvalstu viesu skaita ziņā," uzsver LIAA Tūrisma eksporta pakalpojumu nodaļas vadītāja Linda Ziediņa-Ērgle, piebilstot, ka LIAA ir atvērta nozares priekšlikumiem kopīgo mērķu sasniegšanai.

Pozitīvas tendences vairākos rādītājos

Lai objektīvāk salīdzinātu situāciju pirms Covid pandēmijas un kara sākuma Ukrainā, ir vērts apskatīt 2019.gada un 2024.gada datus. 2024.gadā Latvijā apkalpoto viesu skaits pēc CSP datiem sasniedza 2,7 miljonus - tas ir par 10,9% vairāk nekā 2023.gadā un tikai par aptuveni 5% mazāk nekā 2019.gada rekords. Ārvalstu viesu skaits 2024.gada laikā pieaudzis par 14,3%, sasniedzot 1,6 miljonus. Pie šāda pieauguma tempa paredzams, ka 2019.gada līmenis ārvalstu tūristu plūsmā tiks sasniegts jau nākamgad. Vietējais tūrisms jau šobrīd pārsniedz pirms pandēmijas rādītājus par 22,7%, apliecinot, ka vietējais tūrisms šobrīd ir daudz labākā līmenī kā 2019.gadā.

Aug tūrisma nozares ienākumi un rentabilitāte

Ārvalstu ceļotāju izdevumi Latvijā 2024.gadā pēc Latvijas bankas datiem bija 1,24 miljardi eiro jeb par 36,6% vairāk nekā 2019.gadā un tas ir līdz šim augstākais rādītājs. Lielākais tēriņu kāpums novērots lielveikalos (+77%), ātrās ēdināšanas vietās (+57%) un viesnīcās (+24%). Zīmīgi, ka šī gada pirmajos sešos mēnešos Pēc Latvijas bankas datiem ārvalstu viesu tēriņi auguši par 19,6%, sasniedzot 628 miljonus eiro.

Mainījusies ienākošā tūrisma struktūra

Pēdējos gados mainījusies Latvijas tūrisma galveno ārvalstu tirgu struktūra. Līdz ar kara sākumu Ukrainā pazaudējām aptuveni 14% tūristu no Krievijas un Baltkrievijas. 2024.gadā līderpozīcijas pēc CSP datiem ieņēma Lietuva (460 tūkst. nakšu, +27% salīdzinājumā ar 2019.gadu), Igaunija un Polija uzrādījušas nozīmīgu kāpumu, bet būtiski

Tūrisms ir viena no Latvijas ekonomikas stratēģiski svarīgajām nozarēm, kas būtiski veicina pakalpojumu eksportu, nodarbinātību un reģionālo attīstību. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati apliecina - nozare turpina stabili augt un ir ceļā uz pilnīgu atgūšanos pēc Covid-19 pandēmijas un ģeopolitiskajām pārmaiņām līdz ar karu Ukrainā.

"Mēs strādājam ciešā sadarbībā ar uzņēmējiem, lai atgūtu un uzlabotu visus galvenos rādītājus. Vietējais tūrisms jau būtiski pārsniedz pirmskrīzes apjomus, ārvalstu viesu skaits turpina augt, bet viņu tēriņi Latvijā ir vēsturiski augstākajā līmenī. Esam pārliecināti, ka jau šogad pietuvosimies un nākamgad sasniegsim 2019.gada līmeni ārvalstu viesu skaita ziņā," uzsver LIAA Tūrisma eksporta pakalpojumu nodaļas vadītāja Linda Ziediņa-Ērgle, piebilstot, ka LIAA ir atvērta nozares priekšlikumiem kopīgo mērķu sasniegšanai.

Pozitīvas tendences vairākos rādītājos

Lai objektīvāk salīdzinātu situāciju pirms Covid pandēmijas un kara sākuma Ukrainā, ir vērts apskatīt 2019.gada un 2024.gada datus. 2024.gadā Latvijā apkalpoto viesu skaits pēc CSP datiem sasniedza 2,7 miljonus - tas ir par 10,9% vairāk nekā 2023.gadā un tikai par aptuveni 5% mazāk nekā 2019.gada rekords. Ārvalstu viesu skaits 2024.gada laikā pieaudzis par 14,3%, sasniedzot 1,6 miljonus. Pie šāda pieauguma tempa paredzams, ka 2019.gada līmenis ārvalstu tūristu plūsmā tiks sasniegts jau nākamgad. Vietējais tūrisms jau šobrīd pārsniedz pirms pandēmijas rādītājus par 22,7%, apliecinot, ka vietējais tūrisms šobrīd ir daudz labākā līmenī kā 2019.gadā.

Aug tūrisma nozares ienākumi un rentabilitāte

Ārvalstu ceļotāju izdevumi Latvijā 2024.gadā pēc Latvijas bankas datiem bija 1,24 miljardi eiro jeb par 36,6% vairāk nekā 2019.gadā un tas ir līdz šim augstākais rādītājs. Lielākais tēriņu kāpums novērots lielveikalos (+77%), ātrās ēdināšanas vietās (+57%) un viesnīcās (+24%). Zīmīgi, ka šī gada pirmajos sešos mēnešos Pēc Latvijas bankas datiem ārvalstu viesu tēriņi auguši par 19,6%, sasniedzot 628 miljonus eiro.

Mainījusies ienākošā tūrisma struktūra

Pēdējos gados mainījusies Latvijas tūrisma galveno ārvalstu tirgu struktūra. Līdz ar kara sākumu Ukrainā pazaudējām aptuveni 14% tūristu no Krievijas un Baltkrievijas. 2024.gadā līderpozīcijas pēc CSP datiem ieņēma Lietuva (460 000 nakšu, +27% salīdzinājumā ar 2019.gadu), Igaunija un Polija uzrādījušas nozīmīgu kāpumu, bet būtiski pieaudzis arī viesu skaits no ASV un Kanādas. Latvijas tūrisma kartē ienākuši arī tādi jauni tirgi kā Spānija.

Reģionālais tūrisms un vietējās iniciatīvas

Nozīmīgs pienesums reģionālā tūrisma attīstībā ir LIAA īstenotā kampaņa sadarbībā ar "Lauku ceļotāju" "Māju kafejnīcu dienas", kurās šogad pieteikti 40 galamērķi un ap 600 kafejnīcas. Līdz šim apkopotie dati liecina, ka apmeklētāju skaits māju kafejnīcās šogad audzis par 6 līdz 10%.

LIAA mārketinga aktivitātes reģionu popularizēšanā ietver ārvalstu mediju un satura veidotāju vizītes, starptautiskās kampaņas Somijā, Zviedrijā, Vācijā, Norvēģijā un Lielbritānijā par Latvijas tūrisma piedāvājumu, dabas, kultūras un gastronomijas pakalpojumu iespējām.

Nākotnes perspektīvas

Būtisku pienesumu tūrisma nozarei nesīs arī starptautisku pasākumu norise, piemēram Eiropas basketbola čempionāts, Eiropas čempionāta finālturnīrs telpu futbolā un dažādi kultūras festivāli jau tuvākajā laikā sniegs jūtamu pienesumu ārvalstu viesu skaita pieaugumam.

Papildu stimulu šādu pasākumu norisei sniedz LIAA īstenotā dižpasākumu un liela mēroga sporta un kultūras pasākumu atbalsta programmas. Dižpasākumu organizēšanai var piesaistīt 30% no attiecināmajam izmaksām, bet starptautisku sporta pasākumu un izstāžu organizēšanai var piesaistīt līdzfinansējumu līdz 200 tūkstošiem eiro.

pieaudzis arī viesu skaits no ASV un Kanādas. Latvijas tūrisma kartē ienākuši arī tādi jauni tirgi kā Spānija.

Reģionālais tūrisms un vietējās iniciatīvas

Nozīmīgs pienesums reģionālā tūrisma attīstībā ir LIAA īstenotā kampaņa sadarbībā ar "Lauku ceļotāju" "Māju kafejnīcu dienas", kurās šogad pieteikti 40 galamērķi un ap 600 kafejnīcas. Līdz šim apkopotie dati liecina, ka apmeklētāju skaits māju kafejnīcās šogad audzis par 6 līdz 10%.

LIAA mārketinga aktivitātes reģionu popularizēšanā ietver ārvalstu mediju un satura veidotāju vizītes, starptautiskās kampaņas Somijā, Zviedrijā, Vācijā, Norvēģijā un Lielbritānijā par Latvijas tūrisma piedāvājumu, dabas, kultūras un gastronomijas pakalpojumu iespējām.

Nākotnes perspektīvas

Būtisku pienesumu tūrisma nozarei nesīs arī starptautisku pasākumu norise, piemēram Eiropas basketbola čempionāts, Eiropas čempionāta finālturnīrs telpu futbolā un dažādi kultūras festivāli jau tuvākajā laikā sniegs jūtamu pienesumu ārvalstu viesu skaita pieaugumam.

Papildu stimulu šādu pasākumu norisei sniedz LIAA īstenotā dižpasākumu un liela mēroga sporta un kultūras pasākumu atbalsta programmas. Dižpasākumu organizēšanai var piesaistīt 30% no attiecināmajam izmaksām, bet starptautisku sporta pasākumu un izstāžu organizēšanai var piesaistīt līdzfinansējumu līdz 200 tūkstošiem eiro.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Latvijas iedzīvotāji mājokļa renovācijai aizņemas vidēji 8000 eiro (+VIDEO)

Aptuveni puse jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem visās Baltijas valstīs atzīst, ka īpašuma uzlabošanā neiegulda vispār.

Ekonomika Latvijā pārtikas cenas tuvākajos mēnešos saglabāsies salīdzinoši stabilas

Latvijā pārtikas cenas tuvākajos mēnešos saglabāsies salīdzinoši stabilas ar nelielām svārstībām atkarībā no produktu segmenta, aģentūrai LETA pauda Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Ekonomika Budžeta deficītu nākamajos gados prognozē virs pieļaujamā līmeņa

Finanšu ministrija (FM) prognozē, ka vidējā termiņā budžeta deficīts pie nemainīgas politikas pieaugs un būs 3% 2026.gadā, 4,1% 2027.gadā, 3,7% 2028.gadā un 3,9% 2029.gadā, kas ir virs pieļaujamā līmeņa, liecina FM valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums "Par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2026., 2027., 2028. un 2029.gadā".

Ekonomika Elektroenerģijas cena pagājušā nedēļā Latvijā pieauga 2,2 reizes

Mazākas vēja staciju izstrādes dēļ elektroenerģijas vidējā tirgus cena pagājušajā nedēļā Latvijā un Lietuvā salīdzinājumā ar nedēļu iepriekš pieauga 2,2 reizes un bija 81,24 eiro par megavatstundu (MWh), informēja AS "Latvenergo" pārstāvji.

Lasiet arī