Ja eirozonā inflācija ir lejupejoša, Baltijā šogad inflācija piedzīvo augšupeju.
Aprīlī, salīdzinot ar martu, Latvijas patēriņa cenu līmenis pieauga par 1,1%. Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa pieaugumu bija apģērbam un apaviem (+0,5 procentpunkti), pārtikai (+0,3 procentpunkti) un transportam (+0,2 procentpunkti). Gada inflācija pakāpās līdz 3,9%, no kuriem 1,92 procentpunktus veidoja pārtikas cenu kāpums.
"Ko sagaidīt turpmāk? Inflācijas attīstība turpmākajos gados atkarībā no valsts un laika posma atšķirsies. Jaunais dominējošais faktors preču cenām kļūs tarifi. Pašlaik Eiropai ir noteikti 25% tarifi tēraudam un alumīnijam, tāds pats līmenis automašīnu ražotājiem, kā arī vispārējie tarifi 10%. Ir grūti novērtēt paaugstinātu tarifu ietekmi uz izaugsmi un inflāciju, jo īpaši tāpēc, ka Tramps bieži maina savas domas par to lielumu un apjomu, kas tiem būtu jāaptver. Pētījumi liecina, ka tarifi visam ASV importam no ES īstermiņā un vidējā termiņā samazinās Eiropas Savienības IKP par 0,2-0,6%. Ietekme mainās atkarībā no pieņēmumiem par tarifu līmeņiem, pretpasākumiem, cenu elastību un potenciālu atrast jaunus tirgus. Mūsu vērtējums ir tāds, ka līdzšinējie tarifi nākamo divu gadu laikā samazinās izaugsmi par aptuveni 0,5 procentpunktiem, lai gan pastāv arī lielāks negatīvais potenciāls", - komentē Dainis Gašpuitis, AS "SEB banka" ekonomists.
Inflācija eirozonā ir tuvu ECB 2% mērķim. Tomēr pamatinflācija (izņemot enerģiju, alkoholu, pārtiku un tabaku) joprojām ir pārāk augsta. Lēnais pamatinflācijas kritums galvenokārt ir saistīts ar augstajām pakalpojumu cenām, kuras turpina pieaugt nedaudz par strauju. Visticamāk, ka algu pieauguma lejupejošā tendence lēni turpinās palēnināt pakalpojumu cenu pieaugumu.
Tarifu ietekme uz tirdzniecību var inflāciju gan palielināt, kamēr pieaugs importa cenas no ASV, gan inflāciju samazināt zemāka pieprasījuma, vājākas izaugsmes un lētāka importa no citām valstīm dēļ. Visdrīzāk, ka dominēs negatīvas izaugsmes ietekme un inflācijas spiediens mazināsies. Eiro ir nostiprinājies arī pret ASV dolāru, mazinot importēto preču inflācijas spiedienu. Pastiprināts Ķīnas un citu Āzijas ekonomiku eksports uz Eiropu var mazināt spiedienu uz preču cenām.
Eirozonas inflācijas līmenis samazināsies no 2,4% 2024.gadā līdz 1,7% 2026.gadā. Pamatinflācija samazināsies nedaudz lēnāk. Nesenās tirgus svārstības ir radījušas spiedienu uz enerģijas cenām - degvielai un dabasgāzei, kas ir svarīgi Eiropai, tai skaitā Latvijai. Īstermiņā dominēs naftas cenu ietekme. Ja turpinās kristies dabasgāzes cenas, tam vajadzētu ietekmēt uzņēmumu izmaksas un palēnināt cenu pieaugumu gan precēm, gan pakalpojumiem.
Ja eirozonā inflācija ir lejupejoša, Baltijā šogad inflācija piedzīvo augšupeju - Lietuvā aprīlī tā sasniedza 4,1%, Igaunijā 4,5%. Galvenokārt spēcīgo pārtikas cenu kāpuma dēļ, jo tā ieņem lielāku īpatsvaru patēriņa grozā. Taču pārtikas cenu pieaugums ir globāla aktualitāte. ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas Pārtikas cenu indekss aprīlī sasniedza 128,3 punktus, kas ir par 1% vairāk nekā martā un par 7,6% vairāk nekā pirms gada. Pieaugumu galvenokārt veicināja graudaugu, piena un gaļas cenu kāpums, kas pārsniedza cukura un augu eļļu cenu samazinājumu. Uz gada otru pusi, sekojot plašākām tendencēm, inflācija Latvijā atsāks virzīties lejup. Tomēr visbūtiskākā aktualitāte - pārtikas cenu sadārdzinājums - saglabāsies.
Inflācijas palēnināšanās un mērenas eirozonas ekonomikas atveseļošanās dēļ ECB varēs turpināt samazināt procentu likmes. Tomēr, ja bažas par tarifiem izzudīs un Eiropa īstenos fiskālās politikas iniciatīvas, nevar izslēgt procentu likmju paaugstināšanu.