Iespējams, ka patērētāju inflācijas gaidas ir ietekmējusi ziņu plūsma, kas cilvēku apziņā sajaucas ar realitāti. Taču, ja inflācijas gaidas noturēsies augstā līmenī vairākus mēnešus, tad ir jāsāk uztraukties.
"Inflācijas "atlēciens" pēc nulles punkta sasniegšanas pērn maijā ir noslēdzies, tā šogad būs pašreizējā līmenī vai nedaudz zemāka. Gada inflācija janvārī samazinājās no 3,3% decembrī līdz 3,0%. Mēneša inflācija bija viegli paaugstināta, bet ne ļoti satraucoša, dzīves dārdzība attiecībā pret pērno decembri auga par 0,6%", - raksta Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists.
Gada laikā galvenais dzīves dārdzības cēlājs bija pārtika, kas veidoja 40% no visas inflācijas jeb 1,21 procentpunktu (pp). Pārtikas cenas bija par 4,6% augstākas nekā pirms gada. Krasus cenu paaugstinājumus atsevišķiem produktiem izraisīja pret klimata pārmaiņām īpaši jūtīgu kultūru neražas - cietēju vidū ir olīvu, kakao, kafijas un apelsīnu plantācijas. Pērn rudenī visu laiku augstāko cenu biržās sasniedza sviests, sekas joprojām veikalu plauktos ir jūtamas, tam ietekmējot arī visu piena produktu kategoriju kopumā. Citās pārtikas kategorijās lielu drāmu nav, bet cukura biržu bums ir pietiekami attālinājies pagātnē, lai pamatīgs cenu kritums (-27,5%) sasniegtu pat Latvijas veikalu plauktus. Galvenais iemesls tam, ka gada inflācija janvārī bija daudz augstāka nekā pirms gada (0,9%) bija mājokļu uzturēšanas izmaksu stabilizēšanās zemākā punktā. Pērn janvārī to kritums samazināja cenu līmeni par 1,42 pp, bet šogad vairs tikai par 0,09 pp.
No cenu pārmaiņām mēneša laikā ir īpaši vērts atzīmēt elektrību, kas ir sadārdzinājusies par 12,1%, tas saistīts ar valsts atbalsta samazināšanu mājsaimniecībām. Mājokļu uzturēšana kopumā bija galvenais cenu kāpuma veicinātājs mēneša laikā (0,56 pp), vēl nozīmīga augšupvērsta ietekme bija arī pārtikai (0,16 pp).
Runājot par patēriņa cenu turpmāko virzību, iezīmējas divi ticami stāsti. Izvērtējot notikumus izejvielu tirgū, pasaules ekonomikā kopumā, kā arī iespējamo algu dinamiku šogad, šķiet, ka inflācijas ziņām šogad vajadzētu būt ļoti garlaicīgām. Kurpē ir daži mazi akmentiņi - Eiropas gāzes cenas, atsevišķu pārtikas produktu joprojām augstās cenas biržās, bet tas nevar radīt vispārēju importa izmaksu lēcienu. Algas turpina augt, bet noteikti nav gaidāms algu kāpuma paātrinājums, gluži vienkārši ne valstij, ne uzņēmumiem nav resursu tā finansēšanai. Tātad nav skaitļos izmērāma pamata ne krasam inflācijas kāpumam, ne kritumam.
Februārī gada inflācija varētu būt ļoti līdzīga kā janvārī, varbūt drusku augstāka, bet martā tā varētu pazemināties apmēram līdz 2,5%, jo pērn martā cenu kāpums mēneša griezumā bija ļoti krass (1,2%), šogad tam nevajadzētu atkārtoties. Arī turpmākajos mēnešos gada inflācija varētu būt ap 2,5% vai nedaudz augstāka.
Taču jaunākie patērētāju un uzņēmumu noskaņojuma indeksi ienes disonējošu noti. Pēdējo divu mēnešu laikā ir strauji kāpušas inflācijas gaidas gan patērētāju, gan uzņēmumu pusē. Šo signālu nevar ignorēt. Par gaidāmo cenu lēcienu pandēmijas laikā visprecīzāk brīdināja uzņēmumu aptauju rezultāti, kas vēstīja, ka iepirkumu izmaksas burtiski eksplodē. Tie bija precīzāki nākotnes vēstneši nekā finansistu prognozes.
Pats svarīgākais - cenu kāpuma gaidas patērētāju vidū pieauga no 26,7 punktiem decembrī, kas gandrīz precīzi atbilst vēsturiski vidējam, līdz 36,8 punktiem, kas ir augstākais līmenis kopš 2023.gada jūnija. Salīdzinājumam - augstākais līmenis lielā inflācijas lēciena periodā bija 65,2 punkti 2022.gada maijā. Turpretim vēl 2024.gada maijā indekss bija tikai 8,2 punkti. Arī pakalpojumu uzņēmumu pārdošanas cenu gaidu lēciens ir ļoti straujš - no 7,7 punktiem decembrī, kas gandrīz precīzi atbilst vēsturiski vidējam līdz 21,2 punktiem janvārī.