Galvaspilsēta dod līdzekļus novadiem, bet pati ir spiesta ņemt kredītus.
"Pagājušā gadā tikai Rīgai bija jāiemaksā fondā 126 miljoni eiro, šogad – 133 miljonus eiro, nākamajā gadā jau 138 miljoni eiro, - pauž valstspilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks, Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs un Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienības “Rīgas metropole” līdzpriekšsēdētājs Edvards Ratnieks (NA/LRA), -Mēs par šiem 12 miljoniem eiro, kas ir starpība, Mežaparka skolu varētu uzbūvēt bez kredītiem. Tagad mēs ņemsim kredītu".
"Tas viss veļas un veļas un mēs jau redzam Rīgas ielās, kas notiek, kad atņem naudu. Visam naudas nepietiek un mēs ņemam kredītus, nevis tērējam savu naudu. Esmu jau rosinājis, ka būtu svarīgi šo pašvaldību iemaksu finanšu izlīdzināšanas fondā pieaugumu iesaldēt līdz brīdim, kamēr netiek sakārtota šīs sistēma, nenodarot būtisku kaitējumu Rīgas un citu Pierīgas pašvaldību attīstībai".
"Manuprāt, mēs jau pašlaik nodrošinām diezgan labu maršrutu tīklu Pierīgas pašvaldībām. Tādēļ to daļu, par ko būtu jāuztraucas, mēs jau būtu izdarījuši. Protams, ka šajos apstākļos, kad naudas pašvaldībām katastrofāli trūkst, bet funkcijas nāk klāt, tās gluži vienkārši negrib atteikties no saviem līdzekļiem un maksāt, kas ir saprotams. Šobrīd pie šiem jautājumiem tiek strādāts Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izveidotajā Rīgas metropoles darba grupā. Esam procesā, lai vienotos par rezultātu".
"Mēs panācām, ka Dārziņu stacija tiks pārcelta 200 metrus uz Rīgas centra pusi, kur ir regulējams krustojums, pa kuru cilvēki var aiziet uz Dārziņiem, lai gan stacija joprojām atrodas Salaspils novada teritorijā. Nākamais bija stāsts par Rumbulu, kur atkal bija citādāka situācija. Celiņš līdz stacijai ir sliktā stāvoklī un cilvēki rakstīja sūdzības Rīgas domei, kādēļ tas netiek remontēts, lai gan šis celiņš atrodas Ropažu novada teritorijā. Tur šobrīd šī situācija kopā ar Satiksmes ministriju un Ropažu novadu tiek risināta".