Pie pašreizējā EURIBOR likmju līmeņa gandrīz pilnībā ir apstājies komercīpašumu investīciju tirgus, un darījumi ar A klases biroju ēkām nav notikuši jau divus gadus, aģentūrai LETA pauda Nekustamo īpašumu attīstītāju alianses (NĪAA) vadītājs Ints Dālderis, kurš ir arī Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) padomnieks Eiropas Savienības fondu jautājumos.
Pēc "Colliers Baltic" datiem pēdējos piecos gados uzbūvēti 177 000 kvadrātmetru jaunu iznomājamo biroja platību, šobrīd notiek šo telpu aizpildīšanas process.
Dālderis skaidroja, ka jaunu biroju projektu uzsākšanas aktivitāti vairāk ietekmē nevis augstais EURIBOR, bet pirms dažiem gadiem strauji pieaugušās būvniecības izmaksas (apmēram par 30-40%), kurām līdzi nav sekojis tikpat straujš biroju nomas maksas pieaugums (apmēram par 10%). Lielāka EURIBOR ietekme tieši būtu novērojama nespējai pēc tam pārdot šīs jaunuzbūvētās biroju ēkas, atzina Dālderis.
Pēc Dāldera teiktā, pašlaik būvniecībā ir vēl 64 000 kvadrātmetru jaunu biroja platību, ieskaitot "Preses nama kvartālu", kur būvniecība šobrīd apturēta, un vēl ap 58 000 kvadrātmetru varētu uzbūvēt, ja uzlabojas tirgus situācija vai parādās enkurnomnieks.
"Šobrīd ļoti svarīgi ir atrisināt jautājumus, kas saistīti būvju kadastrālās vērtības noteikšanas metodikas izmaiņām, un tām sekojošajai ietekmei uz nekustamā īpašuma nodokļa politiku Rīgā. Nedrīkstētu pieļaut, ka nekustamā īpašuma nodokļa slogs komercīpašumu segmentā pieaug," uzsvēra Dālderis.
Savukārt mājokļu segmentā, kurā Latvija vairākkārtīgi atpaliek no kaimiņvalstīm, Dāldera ieskatā būtu svarīgi rast iespēju noteikt patiesiem izdevumiem atbilstošu samērīgu Zemesgrāmatas reģistrācijas nodevu un piemērot samazinātu 12% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi jauniem, energoefektīviem mājokļiem, kurus iegādājas jaunās ģimenes.
Dālderis norādīja, ka vairākās Eiropas Savienības valstīs PVN samazinātā likme energoefektīviem mājokļiem jauno dzīvojamo telpu segmentā ir darbojusies kā būtisks nekustamā īpašuma nozares multiplikators.