Tikai 6% finanšu vajadzības risinātas ar jauna kapitāla iemaksu no uzņēmumu dalībniekiem.
Jaunākais pētījums, kas aptaujā banku ekspertus Austrumeiropā, Dienvideiropā un Centrāleiropā, ieskaitot Latviju, par grūtībās nonākušu uzņēmumu restrukturizāciju, atklāj, ka 47% baņķieru sagaida, ka tieši šī gada otrajā pusē gaidāms visvairāk uzņēmumu darbības un to saistību restrukturizācijas gadījumu, bet vēlāk šie izaicinājumu kļūs arvien mazāk – 21% baņķieru sagaida visvairāk restrukturizācijas gadījumu nākamā gada pirmajā pusē, bet tikai 6% to paredz 2025. gada otrajā pusē.
Pētījums parāda, ka visvairāk uzņēmumu darbības un to saistību restrukturizācijas darījumu faktiski pagājušā gada otrajā pusē ir bijis ražošanas jomās (16% no visiem restrukturizācijas darījumiem), kam seko būvniecības nozare (15%), lauksaimniecība (15%) un nekustamā īpašuma nozare (11%). Salīdzinoši mazāk restrukturizācijas izaicinājumu ir bijis mazumtirdzniecībā (7%) un, piemēram, tūrisma un viesmīlības nozarēs (3%).
“Mēs redzam, ka uzņēmēji visā reģionā saskaras ar vairākiem izaicinājumiem vienlaicīgi, proti, augsta inflācija palielināja izmaksas, it sevišķi būvniecības un ražošanas nozarēs, un spiedienu uz naudas plūsmu palielināja arī procentu likmju nozīmīgais kāpums, kas palielināja finanšu izmaksas. Tāpat arī zemā ekonomikas izaugsme neļauj kāpināt ne eksportu, ne pārdošanas apjomus vietējā tirgū. Tas viss atstāj negatīvu ietekmi uz uzņēmumu naudas plūsmām un nereti nākas restrukturizēt darbību un saistības. Būs uzmanīgi jāvēro, kā attīstās ekonomika šī gada beigās un nākamā gada sākumā, lai redzētu, vai šī tendence turpinās,” saka Guntars Krols, konsultāciju eksperts Baltijas valstīs.
Visvairāk izmanto banku kredītu nosacījumu maiņu un atmaksas pagarinājumus
Pētījums parāda, ka visizplatītākais uzņēmumu darbības un saistību restrukturizācijas risinājums ir kredītu nosacījumu maiņa un kredītu atmaksas termiņa pagarināšana – to par pagājušā gada otrajā pusē visvairāk izmantoto pieeju restrukturizācijai nosaukuši 32% reģiona banku nozares profesionāļu. Kā nākamais risinājums tiek minēta uzņēmumu aktīvu pārdošana – to kā populārāko min 13% respondentu, bet 12% gadījumu izmantota saistību refinansēšana.
Tikai 6% restrukturizācijas finanšu vajadzības risinātas ar jauna kapitāla iemaksu no uzņēmumu dalībniekiem. Tikai 4% gadījumu izmantota kredītu saistību pagarināšana ar daļēju kredīta norakstīšanu, bet 5% gadījumu jauns kapitāls piesaistīts no jauniem uzņēmuma investoriem.
Restrukturizācijas izteikti tiek veiktas ar visu pušu vienošanos
Pētījums arī atklāj, ka grūtības nonākušu uzņēmumu restrukturizācijas lielākajā daļā gadījumu tiek risinātas ar labprātīgu visu pušu vienošanos, bez tiesas iesaistes. Tā tas pagājušā gada otrajā pusē ticis darīts pat 83% visu restrukturizācijas gadījumu, bet 8% gadījumu notikusi piespiedu piedziņa un vēl 7% gadījumu īstenots kāds tiesas nolemts vai uzraudzīts restrukturizācijas risinājums.
Gadījumos, kad grūtībās nonākušam uzņēmumam ir bijuši nepieciešami papildu naudas līdzekļi, to avots vairumā gadījumu pagājušā gada otrajā pusē bija uzņēmuma esošā banka (28% gadījumu), bet 22% līdzekļus gādājuši esošie uzņēmuma dalībnieki, bet 11% līdzekļi piesaistīti no jaunām bankām.