Zems izglītības līmenis rada četras reizes augstāku risku kļūt par bezdarbnieku

Ekonomika
VS.LV 15:23, 15.05.2024 0

Pērn bezdarba līmenis personām 15-74 gadu vecumā ar pamata vai zemāku izglītības līmeni bija gandrīz četras reizes augstāks nekā personām, kas ieguvušas augstāko izglītību - attiecīgi 13,3% un 3,3%, secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) izdotajā informatīvajā apskatā "Darbaspēka apsekojuma galvenie rādītāji 2023.gadā".

 

Personām ar vispārējo vidējo izglītību bezdarba līmenis bija 8,8%, ar arodizglītību vai profesionālo vidējo izglītību - 7,2%.

Visvairāk iedzīvotāju ar pamata vai zemāku izglītības līmeni ir ekonomiski neaktīvo (skolēni, studenti, pensionāri un citi) iedzīvotāju vidū - 129 200 jeb 29,9%. 2023.gadā šādu personu visvairāk bija Rīgā un Pierīgā (39,5%), kur ir arī vislielākais iedzīvotāju skaits. Tam sekoja Kurzemes reģions, kur dzīvoja 16,8% ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju ar pamata vai zemāku izglītības līmeni.

Starp bezdarbniekiem 16% bija ar pamatskolas vai zemāku izglītības līmeni, no tiem lielākā daļa (31,6%) Latgales reģionā.

Nodarbināto vidū 7,3% bija ar pamata vai zemāku izglītību, no tiem lielākā daļa dzīvoja Rīgā un Pierīgā (31,4%) un Kurzemes reģionā (21,8%).

CSP informē, ka 2023.gadā 85,2% nesen absolvējušo Latvijas iedzīvotāju 20-34 gadu vecumā bija nodarbināti. Tas ir vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES) (83,5%), Lietuvā (80%) un Igaunijā (84,7%).

Visaugstākais neseno absolventu nodarbinātības līmenis ES bija Maltā (95,8%) un Nīderlandē (93,2%), bet viszemākais - Itālijā (67,5%) un Grieķijā (72,3%), ierindojot Latviju 12. vietā pēc augstākā nodarbināto īpatsvara ES valstīs.

CSP norāda, ka 10 gadu laikā neseno absolventu nodarbinātības līmenis Latvijā ir palielinājies par septiņiem procentpunktiem, ES - par 9,2 procentpunktiem. Latvijā nesen absolvējušo sieviešu nodarbinātības līmenis (86,2%) bija augstāks nekā vīriešu (84,2%). Vidēji ES vīriešiem tas ir augstāks (85%) nekā sievietēm (82%).

Informatīvajā apskatā ir apkopota informācija, izmantojot CSP darbaspēka apsekojumu par iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti un situāciju darba tirgū. Izlases apjoms 2023.gadā bija 30 381 mājoklis. Kopumā tika aptaujāti 34 200 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tajā skaitā 29 500 iedzīvotāju 15-74 gadu vecumā.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika ASV pērn bija Vācijas lielākais eksporta tirgus

ASV pērn bija Vācijas lielākais eksporta tirgus, liecina pirmdien publicētie valsts statistikas biroja dati.

Ekonomika "EY" pētījums: Ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023.gadā bija 9,3%

Ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023.gadā bija 9,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kamēr pasaulē vidēji tas bija 11,8%, bet Lietuvā un Igaunijā - katrā 7,4%, liecina jaunākais konsultāciju uzņēmuma "EY" pētījums "Shadow Economy Exposed", kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī kopš 2000.gada.

Ekonomika Tūrisma operatoriem ir iebildumi pret tūrisma uzņēmumu reģistrācijas sistēmu

Tūrisma operatoriem ir iebildumi pret pašlaik pastāvošo tūrisma uzņēmumu reģistrācijas sistēmu, intervijā aģentūrai LETA atzina SIA "Tez Tour" valdes priekšsēdētājs Rolands Birģelis.

Ekonomika Vai Latvijā būs atomelektrostacija: diskutēs zinātnieki (+VIDEO)

Kodolenerģija un drošība ir jautājumi, kas interesē sabiedrību.

Lasiet arī

Sabiedrība Izglītības ministre: Ministrijas kapacitāte ir neapmierinoša

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) kapacitāte ir neapmierinoša un dažkārt nav kam dot uzdevumus, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atklāja izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde (JV).

Sabiedrība IZM rosina noteikt aizliegumu iegūt izglītību Krievijā un Baltkrievijā

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvā papildināt Izglītības likumu ar regulējumu, kas nosaka aizliegumu iegūt izglītību Krievijas un Baltkrievijas izglītības iestādēs, otrdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē pauda IZM parlamentārais sekretārs Dāvis Mārtiņš Daugavietis (JV).

Sabiedrība Melbārde ministres amatā plāno izvērtēt līdz šim sāktās reformas

"Jaunās vienotības" (JV) izvirzītā izglītības un zinātnes ministres amata kandidāte Dace Melbārde (JV) amatā plāno izvērtēt līdz šim sāktās reformas un novērst to īstenošanā konstatētos trūkumus.

Sabiedrība Sešu gadu laikā Latvijas skolās par trešdaļu samazināsies pirmklasnieku skaits

Tuvāko sešu gadu laikā Latvijas skolās par 34% samazināsies pirmklasnieku skaits, prognozē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), balstoties uz pašreizējiem dzimstības datiem.