Samazinājusies Latvijas preču eksporta vērtība uz Krieviju un Baltkrieviju

Ekonomika
VS.LV 14:20, 10.11.2023 0

Latvijas preču eksporta vērtība uz Krieviju šogad septembrī salīdzinājumā ar pagājušā gada septembri samazinājusies par 20,2%, kamēr preču eksporta vērtība uz Baltkrieviju sarukusi par 21%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

 

Savukārt importa vērtība no Krievijas septembrī salīdzinājumā ar pagājušā gada septembri samazinājies par 69,5%, kamēr preču importa vērtība no Baltkrievijas sarukusi par 11,3%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka eksporta samazinājumu uz Krieviju septembrī noteica mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu, galvenokārt elektromotoru un elektroģeneratoru detaļu, eksporta samazinājums par 11 miljoniem eiro jeb 65,5%, bet uz Baltkrieviju - optisko ierīču un aparatūras, galvenokārt ortopēdisko piederumu, eksporta samazinājums par 2,2 miljoniem eiro jeb 68,9%.

Vienlaikus salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi - augustu - Latvijas preču eksporta vērtība uz Krieviju samazinājusies par 12,6%, kamēr preču eksporta vērtība uz Baltkrieviju samazinājusies par 3,7%.

Septembrī Latvijas preču eksports uz Krieviju veidoja 85,712 miljonus eiro, kas ir 5,6% no kopējā eksporta apmēra, kamēr preču eksports uz Baltkrieviju veidoja 13,409 miljonus eiro jeb 0,9% no kopējā eksporta apmēra.

Tāpat statistikas pārvaldes dati liecina, ka preču eksporta vērtība uz Ukrainu šogad septembrī veidoja 22,368 miljonus eiro jeb 1,5% no kopējā eksporta apmēra. Salīdzinājumā ar augustu eksporta vērtība uz Ukrainu ir augusi par 7,6%, bet salīdzinājumā ar pagājušā gada septembri - samazinājusies par 27,5%.

Statistikas pārvaldē skaidro, ka eksporta samazinājumu uz Ukrainu 2023.gada septembrī, salīdzinot ar 2022.gada septembri, visvairāk ietekmēja minerālproduktu, galvenokārt naftas eļļu un no bitumenminerāliem iegūtu eļļu, eksporta samazinājums par 10,9 miljoniem eiro jeb 79,2%.

Šī gada septembrī, salīdzinot ar 2022.gada septembri, importa pieaugumu no Ukrainas galvenokārt ietekmēja augu valsts produktu, galvenokārt rapšu vai ripšu sēklu, importa pieaugums par 3,4 miljoniem eiro jeb 63,8%.

Savukārt importa samazinājumu no Krievijas pamatā ietekmēja minerālproduktu, galvenokārt dabasgāzes un elektroenerģijas, importa samazinājums par 89,5 miljoniem eiro jeb 80%, bet no Baltkrievijas - dzīvnieku vai augu tauku un eļļu, galvenokārt rapšu, ripšu vai sinepju eļļa un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, importa samazinājums par 2,1 miljonu eiro jeb 28,6%.

Šī gada deviņos mēnešos preces uz Krieviju eksportēja 377 uzņēmumi, uz Baltkrieviju - 195. Savukārt 2022.gada atbilstošajā periodā eksportējošo uzņēmumu skaits uz Krieviju un Baltkrieviju attiecīgi bija 795 un 347.

Eksportētāju un importētāju skaitā ir iekļauti visi uzņēmumi, kas atbilstoši preču ārējās tirdzniecības metodoloģijai ir veikuši eksporta un importa darījumus neatkarīgi no darījumu, vērtības un darījuma veida - gan tiešā preču tirdzniecība, gan darījumi, kas paredz preču atgriešanu, kā arī atpakaļ nenosūtīto preču aizstāšanu, preču pārstrādi u.c. Kopējā skaitā ir iekļauti uzņēmumi neatkarīgi no darījuma skaita šajā periodā, piemēram, ja uzņēmums ir veicis darījumus vairākos mēnešos, tas kopējā perioda skaitā iekļauts tikai vienu reizi.

Preces no Krievijas 2023.gada janvārī-septembrī importēja 297 uzņēmumi, no Baltkrievijas - 224. Uzņēmumu skaits, kas importēja preces no šīm valstīm 2022.gada deviņos mēnešos, bija attiecīgi 1232 uzņēmumi no Krievijas un 571 no Baltkrievijas.

Deviņos mēnešos salīdzinājumā ar 2022.gada atbilstošo periodu ievērojami pieaugusi preču ārējā tirdzniecība ar atsevišķām NVS valstīm. Eksports uz Kirgizstānu pieaudzis par 33,1 miljonu eiro jeb 3,8 reizes, uz Kazahstānu - par 26,3 miljoniem eiro jeb 39%, uz Uzbekistānu - par 14,5 miljoniem eiro jeb 28,4%.

Deviņos mēnešos salīdzinājumā ar 2022.gada deviņiem mēnešiem imports no Uzbekistānas pieaudzis par 20,5 miljoniem eiro jeb 3,7 reizes, no Kazahstānas - par 15,8 miljoniem eiro jeb 34%, no Azerbaidžānas - par 1,9 miljoniem eiro jeb 63,6%.

Šī gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar 2022.gada atbilstošo periodu pieaudzis arī eksportējošo un importējošo uzņēmu skaits ar atsevišķām NVS valstīm. Īpaši strauji palielinājies eksportējušo uzņēmumu skaits tirdzniecībā ar Kirgizstānu par 103 uzņēmumiem, bet importā lielākais pieaugums Uzbekistānai par 23 uzņēmumiem.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Latvijā atsavināti 20% no nepieciešamajām «Rail Baltica» zemes vienībām

Patlaban Latvijā ir atsavināti 20% no nepieciešamajām dzelzceļa projekta "Rail Baltica" zemes vienībām, ceturtdien starptautiskajā nākotnes transporta un mobilitātes konferencē "Look at the Future of Mobility 2024" sacīja SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs.

Ekonomika Eksperti: kāpēc «zaļais» transports Latvijā ir apstājies (+VIDEO)

Dīleri stāsta, ka vairs nevēlas pieņemt lietotus elektroauto, jo iespējamība tos pārdot ir ļoti maza.

Ekonomika Rīgas vicemērs Ratnieks «‎Naudas pašvaldībām katastrofāli trūkst (+VIDEO)

Galvaspilsēta dod līdzekļus novadiem, bet pati ir spiesta ņemt kredītus.

Ekonomika Daugavpils uzņēmēji saņēma no 10 līdz 16 tūkstošiem eiro (+VIDEO)

Biznesa idejas, kas guvušas atbalstu, veiksmīgi arī tiks īstenotas.

Lasiet arī

Pasaule ES īpašais sūtnis: Sankcijas liek Krievijai par karu maksāt ļoti dārgi

Rietumu ieviestās sankcijas pret Krieviju iecerēto rezultātu sasniedz, līdz ar to karš Krievijas ekonomikai izmaksā ļoti dārgi un Maskavai ir grūti tikt pie tehnoloģijām un ieņēmumiem, kas nepieciešami karam, drošības un ārpolitikas foruma "Rīgas konference" laikā intervijā aģentūrai LETA vērtēja Eiropas Savienības (ES) īpašais sūtnis sankciju jautājumos Deivids O'Salivans.

Pasaule ES sūtnis: Pilnīga Krievijas naftas eksporta apturēšana šobrīd nav iespējama

Starptautisks naftas embargo pret Krieviju nav praktiski iespējams, jo tam nevar gūt atbalstu pasaulē, drošības un ārpolitikas foruma "Rīgas konference" laikā intervijā aģentūrai LETA vērtēja Eiropas Savienības (ES) īpašais sūtnis sankciju jautājumos Deivids O'Salivans.

Sabiedrība Baiba Braže Latvijai nevēlamo personu sarakstā iekļāvusi uzņēmēju un komiķi

Ārlietu ministre Baiba Braže (JV) Latvijai nevēlamo personu sarakstā iekļāvusi divus Krievijas pilsoņus - uzņēmēju Artemiju Ļebedevu un komiķi Valeriju Ponomarenko.

Pasaule Rīgas līcī sankciju dēļ iestrēgušā kuģa minerālmēslu krava joprojām bez virzības

Rīgas līcī sankciju dēļ iestrēgušā kuģa "Asian Majesty" minerālmēslu krava joprojām ir bez virzības, jo aizvien nav panākta galēja vienošanās starp kravas īpašnieku, Eiropas Savienības (ES) sankcijām pakļauto Dmitriju Mazepinu, ANO Pasaules pārtikas programmu un saņēmējvalsti Dienvidāzijā, informē Ārlietu ministrija (ĀM).