Izstrādā projektu par abu Rīgas krastu siltumtīklu savienošanu

"Daudzi to nemaz nezina, bet pašlaik siltumtīkli abos Daugavas krastos nemaz nav savienoti. Tas ir jautājums arī par drošību, jo, redzot, kas notiek ģeopolitiski, ja notiek kāda sabotāža vienā vai otrā krastā, tad pašlaik nebūtu iespēja piegādāt siltumenerģiju no otras Daugavas krasta puses. Līdz ar to tas nav tikai biznesa, bet arī stratēģisks drošības jautājums," uzsvēra Pētersons.

Vienlaikus viņš norādīja, ka tas ir tehnoloģiski izaicinoši. Pētersons minēja, ka padomju laikos izbūvētajiem siltumtīkliem ir atšķirīgi cauruļu diametri. Piemēram, pie "Latvenergo" termoelektrocentrālēm (TEC) cauruļu diametrs ir no 1,2 metriem un tad pakāpeniski samazinās. Vecrīgā jau ir ļoti maza diametra siltumcaurules. Tas nozīmē, ka abu krastu siltumtīklus nevar savienot jebkurā vietā, jo caurulēm nebūs nepieciešamās caurlaides spējas.

Pētersons minēja, ka viens savienojums varētu būt no Iļģuciema, caur Ķīpsalu uz Rīgas labo krastu zem Daugavas. Otra potenciālā savienojuma vieta ir zem Salu tilta.

"Tas viss ir ilgtermiņa plāns, kas varētu izmaksāt līdz desmitiem miljoniem eiro. Tiesa, pasaulē ir mainījušās materiālu izmaksas, un šie aprēķini ir jāaktualizē. Pirmsšķietami, protams, liekas, ka tas ir dārgi un vai to vispār vajag. Tomēr mūs apsvērumi un drošības faktori norāda, ka to vajag, jo no tā iegūstam visi," uzsvēra Pētersons.

Viņš norādīja, ka tāpat daudzviet Rīgā joprojām ir vēsturiski izveidojušās "salas", kur nav centralizētās siltumapgādes tīklu - Vecmīlgrāvī, Bolderājā, Daugavgrīvā. Piemēram, Sarkandaugavā ir "flote" ar vecām katlumājām. Ja savienotu tīklus, tad varētu atbrīvoties no šiem siltumavotiem.

Jautāts, kad varētu potenciāli notikt Rīgas abu krastu siltumtīklu savienošana, RS vadītājs atzina, ka to iespaidos finansējuma pieejamība, jo tehniski to var izdarīt salīdzinoši ātri. Viņš pauda cerību, ka līdz gada beigām RS padome būs akceptējusi uzņēmuma vidējā termiņa stratēģiju, un piecu gadu laikā tam vajadzētu notikt.

Jau ziņots, ka "Rīgas siltums" apgrozījums šī finanšu gada pirmajā pusgadā, kas ilga no 2022.gada 1.oktobra līdz 2023.gada 31.martam, bija 398,591 miljons eiro, kas ir 2,4 reizes vairāk nekā attiecīgā periodā pirms gada, savukārt uzņēmuma peļņa saglabājās teju nemainīga - 18,456 miljoni eiro.

Kompānijas kapitālā 49% pieder Rīgas domei, 48,99% - Latvijas valstij, 2% - SIA "Enerģijas risinājumi. RIX", bet "Latvenergo" pieder 0,005% akciju.