Šeit ražo līdz 32 metrus garas liektas un taisnas līmētā koka sijas un citas konstrukcijas pēc būvniecības kompāniju pasūtījuma būvēm visā pasaulē.
Neskatoties uz krīzi Latvijas valdībā, "vieda reindustrializācija" notiek no apstrādes rūpniecības nozares dalībnieku puses, un ir vērts pievērst uzmanību nesenajam notikumam, kas notika Latvijas nomalē - Zemgalē.
Ar laika kapsulas iemūrēšanu rūpnīcas trešā korpusa pamatos koka būvkonstrukciju ražošanas uzņēmums no Cenu pagasta “ZAZA TIMBER Production” iezīmē ražošanas kāpinājumu. Topošā korpusa izmaksas plānotas ap 2,5 miljoniem eiro, turklāt 45% no tām līdzfinansēs Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
Uzņēmuma izaugsme bijusi pakāpeniska, bet ne bez klupieniem, taču to kompensēja apņēmība un ticība savai lietai, kapsulas iemūrēšanas pasākumā sacīja firmas valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns. Jaunā korpusa būvi plānots pabeigt līdz šī gada beigām.
Kompanijas vadība atzīst, ka tagadējos divos korpusos uzņēmumam ir kļuvis šauri, jo ir palielinājies ražošanas apjoms. Turklāt jaunajā korpusā paredzēts attīstīt izgatavoto koka konstrukciju pēcapstrādi – veikt virsmas apstrādi, krāsošanu un citus darbus.
Tas tādēļ, ka koks būvniecībā arvien biežāk pilda divas funkcijas – tas ir gan nesošais ūvelements, gan kalpo kā interjera elements, uz kuru tiek attiecinātas augstākas vizuālās kvalitātes prasības.
Lielākā daļa produkcijas tiek eksportēta uz Dāniju, Norvēģiju, Zviedriju, Islandi, Lietuvu, ASV, Dienvidkoreju, Vāciju, Nīderlandi, Spāniju. Jelgavnieku produkcija tiek izmantota tiltu, publisku un dzīvojamo ēku būvniecībā un pat elektrouzlādes stacijās. Ražošanas paplašināšana sola jaunas darba vietas Zemgales reģionā.