Šogad eksporta un importa pieaugums var sabremzēties, prognozē bankas

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš uzskata, ka Latvijas preču eksportētājiem aizvadītais gads kopumā bija ļoti sekmīgs, taču gada pēdējos trīs mēnešos pieauguma temps krasi samazinājās. Gada gaitā bremzējās apstrādes rūpniecības izlaides kāpums, kas veido eksporta izmaiņu reālās komponentes lielāko daļu, tāpat mazinājās inflācijas devums. Tā kā preču cenu līmenis 2021.gada laikā strauji kāpa, tad 2022.gada mēnešiem bija ļoti atšķirīga salīdzinājuma bāze jeb cenu līmenis 2021.gada atbilstošajos mēnešos.

Gada pirmajā pusē tipisks eksporta gada pieauguma temps pārsniedza 30%, bet decembrī tas saruka līdz 9,6%, norāda Strautiņš. Lietuvas sniegums decembrī bija gandrīz tieši tāds pats, bet Igaunijas eksporta pieaugums decembrī bija nulle.

Strautiņš norāda, ka intelektuālo pakalpojumu eksporta uzņēmumi Igaunijā un arī citur Baltijā aizvadīja vēl vienu lielisku gadu. Pirmajos trīs ceturkšņos biznesa, informācijas un sakaru, kā arī finanšu pakalpojumu eksports gada griezumā Latvijā auga par 35%, Igaunijā - par 32%, bet Lietuvā - par 22%. Igaunijā šīs nozares ir daudz augstāk attīstītas, tādēļ tur to papildus pienesums pērn bija apmēram divas reizes lielāks nekā Latvijā un trīs reizes lielāks nekā Lietuvā.

Ja aizvadītajā gadā gan preču, gan pakalpojumu eksporta pienesums ekonomikas izaugsmē bija līdzīgs, tad 2023.gads būs pakalpojumu nozaru gads, un tas būs redzams arī ārējās tirdzniecības datos, prognozē Strautiņš.

Viņaprāt, pakalpojumu eksporta nozarēs ir gaidāma daudz labvēlīgāka reālo apjomu dinamika, tāpat cenu izmaiņas būs "acīm draudzīgākas". Strautiņa ieskatā, ir ticami, ka 2023.gadā preču eksporta cenas pat samazināsies, bet pakalpojumos cenas turpinās augt. Šos kontrastus pastiprinās ekonomikas atgriešanās pie "normālas" struktūras pēc pandēmijas radītā nošķiebuma preču nozaru virzienā.

Tāpēc šī gada laikā preču eksporta dinamika var kļūt negatīva. "Tas vēl nenozīmēs, ka samazināsies eksporta nozaru pievienotā vērtība, kas gan var notikt, kā arī uzņēmumu un mājsaimniecību spēja samaksāt par importu - tā cenas var kristies daudz vairāk nekā eksporta cenas," pauž Strautiņš.

Ekonomists uzskata, ka 2023.gads būs mazu skaitļu un mazu apgriezienu gads ekonomikā, bet tas vēl nenozīmē, ka dzīve kļūs sliktāka. Gluži otrādi, sagaidāms, ka algu pirktspēja stabilizēsies un sāks atjaunoties pēc krasā krituma 2022.gadā. Ražotājiem un patērētājiem būs mazāk stresa, cenšoties "izlēkāt" līdzi vētrainajām cenu izmaiņām. Daži skaitļi ekonomikā būs mazāki, taču būs jātērē mazāk naudas un pūļu, lai šos skaitļus radītu. Nepatīkamais aspekts, uz kuru norāda Strautiņš, ir tas, ka daļai ražotāju būs jāsadzīvo ar ļoti skarbu cenu kritumu. Tā jau apmēram pusgadu ir problēma kokzāģētavām, tikko atskanējuši palīgā saucieni no piena nozares.

"Šie palīgā saucieni vēsta par kādu svarīgu šī gada ekonomikas nacionālo īpatnību, kas par sevi atgādinās bieži - uz pakalpojumiem orientētajai galvaspilsētai klāsies daudz labāk nekā preču eksportā specializētajiem reģioniem. Arī reģionos būs atšķirības, piemēram, inženierijas nozarēs specializētajai Liepājai klāsies krietni labāk nekā no meža nozares pārtiekošajiem apvidiem," saka Strautiņš.

Komentējot decembra un visa aizvadītā gada tirdzniecības datu detaļas, Strautiņš atzīmē, ka decembrī preču eksporta apjoms bija 1,718 miljardi eiro, bet aizvadītajā gadā kopumā eksports veidoja 21,27 miljardus eiro. Visi pakalpojumu eksporta dati vēl nav zināmi, bet tas pērn visdrīzāk pārsniedza septiņus miljardus eiro, tātad kopējais eksports pērn veidoja apmēram 28 miljardus eiro.

Pērn kopumā līdera lomu ar 17,1% īpatsvaru saglabāja koksnes produkti (gadu iepriekš 19,1%), bet augstās cenas un reeksportētāju aktīvā darbība palielināja fosilo energoresursu un to produktu lomu līdz 12,5% (2021.gadā - 5,9%), decembrī tas pat bija vislielākais postenis. Trešajā vietā pērn bija elektriskās ierīces un iekārtas ar 9% (2021.gadā - 10,4%).

Strautiņš piebilst, ka divas detaļas ļauj tirdzniecības datos ieraudzīt to, ka "airBaltic" ir saņēmis kārtējo lidmašīnu, Latvijas otrā svarīgākā importa partnervalsts decembrī pēkšņi ir Kanāda (11,9%), kaut parasti tā nav redzama pat desmitniekā, bet satiksmes līdzekļu imports ir audzis 3,5 reizes jeb par 337 miljoniem eiro. Ģeogrāfiskā griezumā tradicionāli dominē Lietuva un Igaunija, veidojot gandrīz trešdaļu kopapjoma, bet daļēji tās ir starpniekvalstis, diez vai Lietuva ir galamērķis vairāk nekā trīskārt lielākam eksporta apjomam nekā Vācija.

"Swedbank" galvenā ekonomista vietas izpildītāja Agnese Buceniece norāda, ka preču grupa, kas pērn visbūtiskāk ietekmēja gan eksportu, gan importu, bija minerālprodukti, it īpaši minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti. Minerālproduktu importa vērtība pieauga gandrīz trīs reizes. Savukārt šo produktu eksports, lielākoties reeksports, palielinājās 2,6 reizes. Galvenais iemesls tik ļoti straujam kāpumam bija milzīgais dabasgāzes, elektroenerģijas un degvielas cenu lēciens, skaidro Buceniece.

Cenu kāpums bija nozīmīgs arī citās preču grupās. Eksporta un importa cenas pagājušā gada 11 mēnešos palielinājās par aptuveni 20%. Tomēr, raksturojot pagājušā gada eksportu un importu, Buceniece atzīst, ka apgrozījuma pieaugumu veicināja ne tikai lielāka cena, bet arī nozīmīgs ārējās tirdzniecības apjomu pieaugums. To izdevās nodrošināt, neskatoties uz to, ka daļai uzņēmumu bija jāmeklē jauni piegādātāji pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un sankciju ietekmē mazinājās reeksporta plūsmas.

Gada sākumā ārējais pieprasījums vēl bija ļoti spēcīgs, un lielais pasūtījumu apjoms spēja nodrošināt eksporta pieaugumu gandrīz līdz pašām gada beigām. Eksporta izaugsme sāka palēnināties tikai rudenī un Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka decembrī tā bija savārgusi līdz 9,6%, salīdzinot ar 2021.gada nogali. Buceniece skaidro, ka tas ir lēnākais pieaugums pēdējo gandrīz divu gadu laikā, ko daļēji var skaidrot ar cenu pieauguma bremzēšanos. Eksporta cenu kāpums novembrī bija atkāpies līdz aptuveni 13%, salīdzinot ar aptuveni 25% maijā. Buceniece pieļauj, ka decembrī tas vēl pārsniedza 10%, kas nozīmētu, ka eksporta fiziskie apjomi samazinājās.

Ne tuvu ne tik jaudīgi kā minerālproduktu eksporta vērtība, bet 2022.gadā salīdzinoši strauji auga arī pārtikas un lauksaimniecības produktu, it īpaši graudaugu, eksporta vērtība - par 40%. Optisko ierīču un aparātu, transporta līdzekļu, būvmateriālu (akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas) un ķīmiskās rūpniecības produktu eksports palielinājās par 20-30%.

Vienai no lielākajām Latvijas eksporta preču grupām - koksnes un tās produktu eksportam - gada pirmajā pusē izdevās sasniegt kāpumu par 35-50%, bet otro pusgadu raksturoja ļoti neliels pieaugums vai kritums, gadā kopumā pieaugot par nepilniem 16%. Buceniece skaidro, ka šī ir preču grupa, kurā pagājušā gada laikā novērota strauju pasūtījumu samazināšanās. Pērn no lielajām preču grupām kritums, proti, par gandrīz 11%, tika reģistrēts vien metālu un to izstrādājumu eksportā.

"Tomēr, ja apskatām decembra datus, tad eksporta vērtības kritums jau bija daudz plašāks, salīdzinot ar 2021.gada nogali. Saruka ne tikai metālu eksports, bet arī ķīmiskās rūpniecības produkcijas, mēbeļu, plastmasas izstrādājumu, papīra un celulozes, kā arī būvmateriālu eksports," norāda Buceniece.

Ekonomiste informē, ka ārējais pieprasījums turpina atslābt, un eksporta pasūtījumu apjoms ir nokritis zem ilgtermiņa vidējā. Tas nozīmē, ka vismaz tuvākajos mēnešos eksporta sniegums saglabāsies visai neizteiksmīgs - gaidāms kritums. Prognozes liecina, ka Latvijas lielāko tirdzniecības partnervalstu ekonomikas gada pirmajā pusē stagnēs vai nonāks recesijā, savukārt uz nelielu izaugsmi var cerēt gada otrajā pusē.

Buceniece uzskata, ka Covid-19 ierobežojumu mīkstināšana un nekustamo īpašumu krīzes risināšana šogad palīdzēs Ķīnas ekonomikas izaugsmei atkopties, tāpēc pieprasījums no Ķīnas augs, kas sekmēs globālo tirdzniecību. Lielākie ieguvēji Bucenieces ieskatā būs Āzijas valstis, bet zināmu labumu gūs arī Eiropa. Lai arī tiešā veidā ar Ķīnu Latvija tirgojas visai maz, Ķīnas atgūšanās var paskubināt Latvijas eksportu netiešā veidā. Ekonomiste norāda, ka ietekmi šobrīd grūti prognozēt, bet tā, visticamāk, nebūs ļoti liela.

Importa izaugsme pagaidām ir izrādījusies daudz noturīgāka par eksporta izaugsmi, atzīst Buceniece. Preču importa vērtība decembrī pieauga par 39,8%, neskatoties uz importa cenu kāpuma bremzēšanos. Importa cenas pērn novembrī bija par 14,4% augstākas nekā gadu iepriekš.

Tas Buceniecei liek domāt, ka importa apjomi aizvien strauji aug. Decembrī gan visbūtiskāko devumu importa pieaugumam nodrošināja lidmašīnu iegāde. Būtisks pieaugums arī minerālproduktu, pārtikas un lauksaimniecības produktu importā. No lielajām preču grupām kritums tika reģistrēts vien ķīmiskās rūpniecības produkcijas un koksnes izstrādājumu importā. Buceniece prognozē, ka šī gada laikā imports nedaudz samazināsies, ņemot vērā nelielu kritumu mājsaimniecību patēriņā.