No jauna izsniegto nebanku kredītu summa augusi par 19,33%

Ekonomika
LETA 10:44, 22.11.2022 0

Nebanku kreditētāju no jauna izsniegto kredītu summa šogad pirmajā pusgadā augusi par 19,33%, otrdien preses konferencē sacīja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Uzraudzības departamenta direktora vietnieks Andis Priedītis.

 

2022.gada pirmajā pusgadā nebanku kreditētāji no jauna izsnieguši aizdevumus 311,37 miljonu eiro apmērā, savukārt 2021.gada pirmajā pusgadā no jauna izsniegto kredītu summa veidoja 260,925 miljonu eiro, bet 2020.gada pirmajā pusgadā - 233,21 miljonu eiro.

No jauna izsniegto kredītu summa augusi lombardu kredītiem - par 18,47% un patēriņa kredītiem - par 15,6%. No jauna izsniegto hipotekāro kredītu summa augusi par 28,47%, distances kredītu summa augusi par 26,57%, bet līzingu summa augusi par 12,56%.

Savukārt no jauna izsniegto kredītu skaits pirmajā pusgadā audzis distances kredītiem - par 17,97%, no jauna izsniegto kredītu skaits lombarda kredītiem sarucis par 2,79%, līzinga kredītiem - samazinājies par 0,96%, hipotekārajiem kredītiem - audzis par 12,12%, bet patēriņa kredītu skaits samazinājies par 1,09%.

Šogad pirmajā pusgadā atkal pieaudzis nebanku kreditētāju kopējais kredītportfelis, kas 2022.gada jūnija beigās bija 887,87 miljonu eiro apmērā, uzrādot pieaugumu par 15,59% jeb 119,72 miljoniem eiro salīdzinājumā ar 2021.gada jūnija beigām, kad kopējais kredītportfelis bija 768,15 miljoni eiro.

2022.gada jūnija beigās kredītportfeli veidoja 431 842 kredīti salīdzinājumā ar 410 995 kredītiem 2021.gada 31.decembrī un 524 255 kredītiem 2021.gada 30.jūnijā.

Šogad pirmajā pusgadā saglabājās laba nebanku kreditētāju kredītportfeļa kvalitāte, jo šogad bez kavējumiem bija 91,35% no kredītiem, kas ir par 0,07 procentpunktiem mazāk nekā pērn pirmajā pusgadā, kad tika sasniegta visu laiku labākā kredītportfeļa kvalitāte - 91,42% no kredītiem bija bez kavējumiem. Vienlaikus 2020.gada pirmajā pusgadā bez kavējumiem bija 88,72% no kredītiem, bet 2019.gada pirmajā pusgadā - 87,4% no kredītiem. Savukārt 2013.gadā bez kavējumiem bija 72,5% no kredītiem.

Labākā kvalitāte ir līzinga kredītiem, kur bez kavējumiem bija 96,45% no kredītiem. Starp patēriņa kredītiem bez kavējumiem bija 88,93%, distances kredītos - 85,16%, bet hipotekārajos kredītos - 78,12%.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Rīgā maksa par atkritumu apsaimniekošanu pieaugs oktobrī un janvārī

Rīgā maksa par atkritumu apsaimniekošanu pieaugs oktobrī un janvārī, liecina šodien Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas atbalstītais domes lēmumprojekts.

Ekonomika Latvijas banka: vidēji uz vienu iedzīvotāju ir 1,7 konti (+VIDEO)

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, visbiežāk lietotie klientu bezskaidrās naudas maksājumi bija karšu maksājumi.

Ekonomika 14 gados Latvijā īres cenas pieaugušas gandrīz par 60% (+VIDEO)

Tas ir divreiz vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā.

Ekonomika ASV atceļ sankcijas "Belavia"

ASV atceļ Baltkrievijas nacionālajai lidsabiedrībai "Belavia" 2021.gadā noteiktās sankcijas, ceturtdien pēc aptuveni piecas stundas ilgās tikšanās Minskā ar Aleksandru Lukašenko pavēstīja ASV prezidenta pārstāvis Džons Kols.

Lasiet arī

Sabiedrība Kā vecākiem tikt skaidrībā ar kabatas naudu skolēnam, stāsta finansiste (+VIDEO)

Debetkartes ir īpaši piemērotas ikdienas tēriņiem, un vairākas bankas tās bērniem piedāvā bez maksas.

Ekonomika Bankas novērojušas, ka latvieši vasarā aktīvi tērē naudu (+VIDEO)

"Tirgus ir aktīvs un spējīgs augt, un ir pamats prognozēt šīs tendences turpināšanos".

Sabiedrība Vecāku uzmanībai: kā bērna kabatas naudu pārvērst par mācību rīku (+VIDEO)

Tas imitē reālo dzīvi pieaugušajiem - algu, stipendiju vai citu regulāru ienākumu.

Ekonomika Latvija līderos skaidras naudas pieplūdumā Baltijā līdz 2020. gadam

Latvijā līdz 2020.gadam ieplūdusi ievērojami vairāk skaidras naudas nekā pārējās Baltijas valstīs, un, atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas, lielu daļu ievestās skaidrās naudas bija paredzēts atstāt Latvijā, pausts Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) izstrādātajā stratēģiskajā novērtējumā "Legālās un nelegālās skaidras naudas aprite Baltijas valstīs".