Jenzis: Ir ļoti svarīgi saglabāt ēdināšanas uzņēmumus, īpaši vietējos

Vienlaikus viņš norādīja, ka šajā nozarē ir ļoti daudz mikrouzņēmumu, kas dod darbu pāris cilvēkiem, un tādēļ viņiem nav jāmeklē nodarbe citur vai jāpamet Latvija.

Runājot par energoresursu krīzi un to, kāda šī ziema būs ēdināšanas nozares uzņēmumiem, Jenzis pauda cerību, ka maksimāli daudz uzņēmēju izturēs šo ziemu.

"Jau vārdā "uzņēmējs" ir ietverts kods, ka tas ir "uzņēmīgs cilvēks", kas spēj tikt galā ar dažādiem izaicinājumiem. Viss tiešām ir atkarīgs no valsts iesaistes energoresursu cenu kompensēšanā, vai būs kādi revolucionārāki risinājumi akcīzes un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazinājumam energoresursiem. Atkarīgs arī no tā, kāds būs atbalsts mazturīgajiem iedzīvotājiem un iedzīvotājiem ar vidējiem ieņēmumiem, arī uzņēmējiem. Ja jaunā Saeima, valdība lems par aktīvāku iesaisti šajā jautājumā nekā pašreizējie lēmumi, tad izdzīvotāju būs vairāk," teica Jenzis.

Viņš uzsvēra, ka jau tagad Latvijas konkurētspēja Baltijas valstīs ir krietni kritusies. Lietuvā un Igaunijā pandēmijas ierobežojumi bija maigāki, atbalsti mērķētāki, Lietuva ir samazinājusi uz laiku PVN likmi ēdināšanas nozarei, līdzīgi kā citas Eiropas valstis - Čehija, Bulgārija, Vācija, arī Norvēgijā. "Mēs šo uzskatām par būtisku atbalsta instrumentu nozarei," atzīmēja biedrības prezidents.

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija un Latvijas Restorānu biedrība vēstulē ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei (NA) un finanšu ministram Jānim Reiram (JV) aicināja rast iespēju uz noteiktu laiku samazināt PVN likmi ēdināšanas pakalpojumiem, tomēr Finanšu ministrija nosūtījusi atbildes vēstuli, skaidrojot, ka tas nebūtu labs risinājums.

"Diemžēl Finanšu ministrija jau 13 gadus ignorē faktu, ka 2009.gada Eiropas Komisijas PVN direktīva plaši runā par patēriņa nodokļu paaugstināšanu un darbaspēka nodokļu samazināšanu, izņemot atsevišķas nozares, tostarp arī ēdināšanu, kur iesaka samazināt PVN, jo ir liels darbaspēka ieguldījums, augsta pievienotā vērtība un ēnu ekonomikas riski. Tieši samazinātais PVN vadošo pasaules ekonomistu ieskatā ir labs instruments cīņā ar ēnu ekonomiku. Es nesaprotu, vai politiķi un ierēdņi neredz kopsakarību starp to, ka, ja ēdināšanas uzņēmumi lēni nomirst, nomirs arī tūrisms un investīcijas," pauda Jenzis.

Savukārt, komentējot šī brīža situāciju ar darbaspēku nozarē, viņš norādīja, ka nesezonā ir nedaudz labāk kā vasaras sezonā, tomēr liels skaits kvalitatīva darbaspēka ir aizplūdis uz citām nozarēm vai pametis Latviju. Līdz ar to redzams, ka atsevišķās vietās, iespējams, kvalitāte krītas, un tas ilgtermiņā nav labi tūrismam un investīcijām. Kvalificētu darbinieku šobrīd trūkst. Protams, nozarei pievienojas jaunieši, taču ir vajadzīgs laiks, lai viņus apmācītu un ievadītu nozarē.

Jenzis arī minēja, ka pavāri šobrīd Latvijā ir viena no profesijām, kurā novērojams darbaspēka trūkums.

"Šobrīd mums ir garas diskusijas ar Izglītības, Labklājības un Ekonomikas ministrijām par izglītību un uzņemšanu profesionālajās skolās, kur gadu no gada tiek samazināts uzņemšanas apjoms mūsu nozares profesijās. Mēs kā nozare iebilstam pret to, jo var jau skatīties uz bezdarba rādītājiem krīzes situācijās, bet cilvēki ir ēduši, ēd un ēdīs arī vēl lielākās krīzēs. Kvalificēta darbaspēka trūkums ir ļoti izteikts, un tas zināmā mērā arī ierobežo biznesa kapacitāti. Vasaras sezonā bija uzņēmumi, kas nevarēja pieņemt visus pasūtījumus, jo vienkārši nebija cilvēku, kas strādā," teica Jenzis.

Viņš atzīmēja, ka būtu svarīgi mainīt uzņemšanas kārtību profesionālajās skolās. "Šobrīd tiek izvērtētas tikai atzīmes un sasniegumi iepriekšējā mācību iestādē, bet, mūsuprāt, būtu vērtējams arī esošais talants izvēlētajā profesijā, motivācija to izvēlēties. Tāpat jāvērtē mācību satura kvalitāte - ir skolas, kas to brīnišķīgi dara, bet ne vienmēr visās skolās mācību saturs atbilst tam, kas notiek nozarē šobrīd. Līdz ar to rodas situācijas, kad esi izmācījies par pavāru, bet aizej strādāt un nesaproti, ko no tevis prasa un kāds ir stāsts," sacīja Jenzis.