"Conexus": krājumu apjoms Inčukalna pazemes gāzes krātuvē ir pietiekams

Komentējot Daugavpils pašvaldības lēmumu par enerģētisko krīzi, "Conexus" skaidro, ka dabasgāzes piegādes apjomi no Inčukalna PGK tirgotājiem un lietotājiem nav ierobežoti, un līdz ar to nav pamata izsludināt valsts līmeņa enerģētisko krīzi dabasgāzes jomā.

Uzņēmumā norāda, ka "Conexus" veic visus normatīvajos aktos noteiktos pienākumus drošas un nepārtrauktas pārvades sistēmas un krātuves lietošanas nodrošināšanā. Saskaņā ar enerģijas lietotāju apgādes un kurināmā pārdošanas kārtību izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā un valsts apdraudējuma gadījumā "Conexus" Inčukalna PGK ir rezervējis uzglabāšanai 2 350 000 MWh dabasgāzes.

"Conexus" skaidro, ka konkrētie noteikumi paredz pienākumu vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoram Inčukalna PGK uzturēt divas dabasgāzes rezerves, proti, rezervi, kas valstī izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā nepieciešama nodrošināmo lietotāju apgādei, un rezervi Inčukalna PGK izņemšanas jaudas nodrošināšanai.

Abas minētās krātuvē izveidotās dabasgāzes rezerves ir citu komersantu īpašums, kas uz noteiktu laika periodu tiek uzglabātas krātuvē, un tās var tikt izmantotas tikai valstī izsludinātas enerģētiskās krīzes situācijā.

Kā ziņots, Daugavpils domes deputāti pirmdien nolēma pilsētā izsludināt vietējās nozīmes enerģētisko krīzi, lūdzot valdībai ļaut iegādāties dabasgāzi no Inčukalna PGK uzkrātajām valsts stratēģiskajām rezervēm par pirmskrīzes cenām.

Ekonomikas ministrija (EM) atzīmē, ka pašvaldību tiesības lūgt iegādāties dabasgāzi no Inčukalna PGK uzkrātajām valsts stratēģiskajām rezervēm iestājas brīdī, ja krīze tiek izsludināta sakarā ar dabasgāzes pieejamības un piegāžu trūkumu, taču šāda situācija šobrīd nav.

Latvijā nepietrūkst energoresursu, tādu kā elektrība, gāze un naftas produkti, un tos ir tehniski iespējams piegādāt visiem lietotājiem nepieciešamajā apjomā, tādēļ energoapgādes sistēma ir droša un funkcionējoša un tajā krīzes nav, aģentūrai LETA norādīja EM pārstāvji.

"Conexus" lielākais akcionārs ir valstij piederošais "Augstsprieguma tīkls" (68,46%), kamēr 29,06% akciju pieder Japānas uzņēmuma "Marubeni" pārvaldītajam fondam "MM Capital Infrastructure Fund", bet 2,48% - pārējiem akcionāriem. "Conexus" apgrozījums šogad deviņos mēnešos bija 40,959 miljoni eiro, kas ir par 2,5% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, savukārt kompānijas peļņa pieaugusi 1,8 reizes - līdz 18,993 miljoniem eiro.