Eksperti kritizē lēno veselības aprūpes inovāciju ceļu pie pacientiem Latvijā

Investīcijām veselības aprūpē ir būtiska ietekme uz nodarbinātību, valsts ekonomisko labklājību un izaugsmi, - jo vairāk valsts tajā investē, jo garāks paredzamais mūža ilgums un mazāk priekšlaicīgi zaudēto mūža gadu. Kā minēja "WiFOR" institūta Starptautiskās sociālās politikas departamenta vadītāja Sandra Cimmermane - jo attīstītāka valsts, jo lielāku daļu no tās iekšzemes kopprodukta veido veselības ekonomika, piemēram, Vācijā tie ir 12,1%.

Arī "WiFOR" vadošā pētniece Karla Hernandesa-Villafuerte uzsvēra, ka stratēģiskas investīcijas veselības aprūpē ir tālredzīgs ieguldījums nākotnē, jo, palielinot bruto pievienoto vērtību un audzējot nodarbinātības līmeni, kāpina ekonomisko produktivitāti.

Piemēram, Vācija veselības aprūpei 2020.gadā atvēlēja 12,5% no IKP, Eiropas Savienības valstis, saskaņā ar "Eurostat" datiem, vidēji 8%, kamēr Latvija - vien 4,8%. Pērn, pandēmijas laikā, šis rādītājs Latvijā pieauga līdz 5,48%, tik un tā ievērojami atpaliekot no ES vidējā.

Latvijas Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija (SIFFA) valsts priekšsēdētāja Liene Siliņa norādīja, ka svarīgi valstiskā līmenī mainīt domāšanu un vērtēt veselības aprūpes investīciju lomu plašākā makroekonomikas kontekstā, piemēram, attiecībā uz darbaspēka pieejamību un kvalitāti. Viņa atzina, ka ārstniecība, tai skaitā, inovatīvu tehnoloģiju izmantojums, prasa investīcijas, taču, ja to nav, valsts budžets ne tikai nesaņem plānotos ieņēmumus, piemēram, no nodokļiem, bet cieš arī zaudējumus.

"Krītas darbaspēka produktivitāte, dzīvildze un dzīves kvalitāte. Tas viss ilgtermiņā negatīvi ietekmē Latvijas ekonomiku un izaugsmi," viņa sacīja.

Šo paradoksu uzsvēra Latvijas onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības "Onkoalianse" valdes locekle arī Olga Valciņa, norādot, ka pacienti, kuri gaida vai nesaņem ārstēšanu, zaudē darbaspējas, iegūst invaliditāti. Rezultātā valsts viņiem maksā likumā noteiktos pabalstus, kas nereti pārsniedz konkrētās terapijas izmaksas, ja tā būtu bijusi pieejama uzreiz.

Kritika no ekspertu puses izskanēja arī attiecībā uz datu trūkumu objektīvai esošās veselības aprūpes pakalpojumu efektivitātes novērtējumam, kas ļautu veselības budžeta līdzekļus plānot un pārdalīt efektīvāk.

Problēmu attiecībā uz datu trūkumu konferencē atzina arī Nacionālā veselības dienesta (NVD) vadītājs Āris Kasparāns, norādot, ka "ir grūti uzlabot to, ko nevar izmērīt". Neraugoties uz to, ka NVD ir pieejami valsts apmaksāto pakalpojumu norēķinu dati, ārstniecības procesa iznākumu dati nav pieejami centralizēti, nav pieejami digitālā veidā vai nav pieejami vispār, trūkst skaidra inovāciju procesa un ekosistēmas, kā no idejas inovācija nokļūst līdz pacientam. Kā pozitīvu piemēru viņš minēja Onkoloģijas reģistra pirmās kārtas izstrādi, kuras mērķis ir, izmantojot starptautiskos standartus - gan tehniskos, gan semantiskos -, nodrošināt iespēju saņemt datus uz reģistru automātiski pēc to ievades slimnīcas informācijas sistēmā..

Vienlaikus eksperti uzsvēra, ka ir svarīgi skatīt veselības nozari makroekonomikas kontekstā un nevis domāt, kā ar datiem pamatot jau pieņemtos lēmumus, bet gan pieņemt lēmumus, kas izriet no objektīviem reālās dzīves datiem.

Siliņa atzina, ka šī brīža situācijā, kad ir neskaidrības par jaunā veselības ministra amata pretendentiem, industrija gaida spēcīgu ministru, kurš spētu veidot jēgpilnu dialogu starp visām iesaistītajām pusēm, uzturot veselības aprūpes sektoru kā prioritāti, nodrošinot nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem.