Eksperts: Trampa vēlme tikties ar Putinu liecina, ka ASV gatava miera sarunām

Jau ziņots, ka ASV prezidents piektdien Abū Dabī paziņoja, ka vēlētos tikties ar Krievijas diktatoru, tiklīdz to varēs noorganizēt. Tramps vairākkārt ir paudis gatavību doties uz Turciju, lai pievienotos trijos gados pirmajām tiešajām Krievijas un Ukrainas miera sarunām, uzstājot, ka Ukrainas jautājumā nekas nepavirzīsies uz priekšu, kamēr viņš netiksies ar Putinu.

Eksperts uzsvēra, ka retoriku par iespējamo izstāšanos no miera sarunām ASV izmanto kā papildu draudu elementu, lai motivētu gan Ukrainu, gan Krieviju tomēr ieguldīties sarunās. Viņaprāt, lūkojoties vidējā vai ilgākā termiņā, ja sarunas starp Krieviju un Ukrainu arī pēc dažiem mēnešiem nebūs sekmīgas un būs novērojams kāds cits starptautiskās politikas saspīlējums, kurā būs vajadzīga ASV iesaiste, nav izslēgts, ka ASV uzmanība lēnām pievērsīsies citiem konfliktiem un Ukrainai tā sāks pievērst aizvien mazāk uzmanības.

Taujāts, kāpēc nenotika Putina un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska sarunas, Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktors sacīja, ka Krievija joprojām neuztver diplomātiskās sarunas ar Ukrainu kā veidu, ar kuru panākt kara atrisinājumu. Viņaprāt, Krievija saredz, ka tā gana daudz var sasniegt, izmantojot militārus instrumentus, vienlaikus saglabājot sarunas kā potenciālu iespējamību, pie kuras var atkal atgriezties.

"Krievijai sarunas ir svarīgas, lai radītu ieinteresētības iespaidu, saprotot, ka tas ir būtisks punkts Trampam un viņa administrācijai. Krievija, parādot svarīgumu, cenšas saglabāt dialoga iespējamību ar ASV," teica Cepurītis.

Runājot par to, ko Krievija šādā veidā mēģina panākt, eksperts aicināja palūkoties uz Krievijas sākotnējiem mērķiem. Viņaprāt, Krievija ir ieinteresēta, lai Ukraina ievērotu Krievijai izdevīgu ārpolitisko kursu un pieņemtu tās interesēm atbilstošus ārpolitiskos lēmumus. Krievija grib, lai Ukraina saglabā tuvas attiecības ar Krieviju un ievēro neitralitāti, proti, neiestājas NATO.

"Krievija arī grib pēc iespējas mazskaitlīgākus Ukrainas bruņotos spēkus, lai gadījumā, ja Ukraina nākotnē izvēlētos kādu citu ārpolitikas virzienu, tā varētu izmantot militāros instrumentus Ukrainas ietekmēšanai. Krievija saredz, ka tā var gana daudz no minētā sasniegt, turpinot militāru spiedienu, kas pēc kāda laika var pārtapt iesaldētā konfliktā," teica Cepurītis.

Viņš norādīja, ka attiecībā uz ASV Krievijas intereses ir neizraisīt negatīvu reakciju no Trampa vai citiem ASV administrācijas pārstāvjiem. Tāpēc arī Krievija tiecas demonstrēt, ka tā ārēji ir gatava iesaistīties sarunās, taču sarunu delegāciju līmenis, Putina atteikšanās piedalīties sarunās un Krievijas paziņojumi pirms sarunām Turcijā liecina, ka Ukrainai tiek izvirzītas neizpildāmas prasības un, pirms sarunas vēl faktiski ir sākušās, nolemta to neizdošanās.

Taujāts, kā Putina atteikšanās no iesaistes tiešās sarunās ar Zelenski varētu ietekmēt citu valstu nostāju, Cepurītis atzīmēja, ka, piemēram, Lielbritānija un Francija šajās sarunās neiesaistās tieši, bet vairāk atbalstot Ukrainas pusi. Tāpat Eiropas lielvalstis tiecas radīt papildus spiedienu Krievijas virzienā. Piemēram, pirms sarunām Turcijā izskanēja, ka, ja Krievija neieguldīsies sarunās, tad Eiropas lielvalstis varētu aktualizēt tālākas diskusijas par sankciju pastiprināšanu.

"Spiediens pret Krieviju parādās, iespējams, tas pat ir nedaudz labāk nekā runāt ar Krieviju virs ukraiņu galvām, bet šajā gadījumā Lielbritānija, Francija un citas valstis uzsver, ka primāri sarunās ir jāiesaistās Ukrainas pārstāvjiem, jo viņi vislabāk zina, kas Ukrainai ir visvairāk nepieciešams, lai Krievija negūtu pārākumu potenciālās sarunās, izmantojot dažādas tehniskas nianses," sacīja Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktors.

Runājot par to, kā šīs miera sarunas nākamo mēnešu laikā varētu attīstīties, Cepurītis pieļāva, ka radikāli nekas nemainīsies - turpināsies karadarbība, un paralēli notiks mēģinājumi veidot sarunas dažādos formātos - tieši starp Krieviju un Ukrainu vai arī netiešā veidā starp Krieviju un ASV, ASV un Ukrainu. Viņaprāt, nav izslēgts, ka karš Ukrainā ieies iesaldēta konflikta fāzē, iespējams, kādas vienošanās tiks arī panāktas, bet faktiska pretstāve un konflikts starp abām valstīm izbeigts netiks.

"Apstākļi varētu līdzināties tiem, kādi tie bija pēc 2014.gada, kad tika panāktas divas Minskas vienošanās, kā noregulēt situāciju Ukrainas austrumos - vienošanās bija, bet faktiski nekas tā arī netika izpildīts," teica eksperts.