Baltijas valstu un Ziemeļvalstu (NB8) interesēs ir tāda drošības vide, kurā dominē uzticēšanās, paredzamība un skaidri noteikumi, kurus visas valstis stingri ievēro, uzsvēra Ārlietu ministrijas (ĀM) Drošības politikas departamenta direktors Raimonds Oškalns.
Kā aģentūru LETA informēja ĀM, piektdien ministrijā notika pirmā NB8 bruņojuma kontroles, atbruņošanās un ieroču neizplatīšanas direktoru sanāksme.
Atklājot sanāksmi, Oškalns uzsvēra, ka Latvija atbalsta ciešāku NB8 sadarbību, lai valstu kopīgās bažas, intereses un vērtības starptautiskajā arēnā tiktu sadzirdētas.
Krievijas agresija pret Ukrainu vistiešākajā veidā ir ietekmējusi noteikumos balstīto starptautisko kārtību. Bruņojuma kontroles līgumi un mehānismi, kas bija vērsti uz drošības un uzticības stiprināšanu, tagad atrodas eksistenciālu izaicinājumu priekšā.
Direktori pievērsās arī stratēģiskās stabilitātes jautājumiem, iezīmējot stratēģisko ieroču samazināšanas līguma "New Start" nozīmi un Ķīnas kā kodolvalsts iesaisti bruņojuma kontrolē. Tāpat tika pārrunāta kodoldrošības situācija Ukrainas Zaporižjes atomelektrostacijā, Irānas saistību izpilde, kas izriet no Kopējā visaptverošā rīcības plāna, un Ziemeļkorejas ballistisko raķešu izmēģinājumi. Direktori bija vienisprātis, ka efektīva masu iznīcināšanas ieroču un konvencionālā bruņojuma kontrole un neizplatīšanā sekmē globālo un reģionālo drošību.
NB8 sadarbības formātā ietilpst Dānija, Igaunija, Islande, Latvija, Lietuva, Norvēģija, Somija un Zviedrija. Latvija ir šī gada koordinējošā valsts un viena no tās prioritātēm NB8 koordinācijā ir noteikumos balstītas starptautiskās kārtības stiprināšana. Pēc Latvijas ierosinājuma NB8 valstis par bruņojuma kontroles aktuālajiem jautājumiem šādā formātā diskutēja pirmoreiz.