Banku analītiķi izteikuši prognozes par bezdarba līmeni gada beigās

Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs norāda, ka šā gada otrajā ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā saglabājās nemainīgs un bija 6,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kas ir viens no vēsturiski zemākajiem līmeņiem. Tāpat kā jau iepriekš, pašlaik samērā karsts darba tirgus ar zemu darbaspēka piedāvājumu apgrūtina uzņēmumiem jaunu darbinieku atrašanu - bezdarbniekos paliek mazāk cilvēku ar atbilstošu kvalifikāciju un par tiem ir jākonkurē.

Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits un īpatsvars pamazām pieaug, ekonomiski neaktīvajiem iedzīvotājiem pakāpeniski atgriežoties darba tirgū. Tomēr Migunovs atzīst, ka ekonomiskās aktivitātes līmenis joprojām saglabājas zem pirmspandēmijas līmeņa. Ievērojama iedzīvotāju daļa paliek ekonomiski neaktīva slimības vai darbnespējas dēļ, kā arī personisko vai ģimenes apstākļu dēļ, un pēc pandēmijas šādu iedzīvotāju skaits mazinās salīdzinoši lēni.

Neskatoties uz to, ka bezdarba līmenis 2023.gada otrajā ceturksnī saglabājās nemainīgs pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Nodarbinātības valsts aģentūras reģistrētā bezdarba dati par šā gada jūliju jau uzrādīja nelielu kāpumu.

Eiropas Komisijas veiktās aptaujas dati rāda, ka jūlijā pasliktinājušās arī nodarbinātības gaidas nākamajiem trim mēnešiem, kā arī kopumā samazinājies uzņēmēju īpatsvars, kuri uzskata darbaspēka trūkumu par ierobežojošo faktoru, informē Migunovs. Viņaprāt, tas liecina par pieprasījuma pēc darbaspēka kritumu. Ņemot vērā gan šo faktoru, gan negatīvās iekšzemes kopprodukta tendences 2023.gada otrajā ceturksnī, darba tirgū varētu notikt pārmaiņas - bezdarba līmenis var nedaudz palielināties, tomēr paliekot salīdzinoši zemā līmenī.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka, lai gan arī otrajā ceturksnī ekonomika piedzīvoja nelielu lejupslīdi, izmaiņas bija nenozīmīgas, lai radītu svārstības darba tirgū. Augošās nozares turpināja uzņemt jaunus darbiniekus, kamēr iezīmējas arī tādas, kur ir sākusies darbinieku skaita optimizēšana. Rezultātā bezdarba līmenis otrajā ceturksnī saglabājās nemainīgs - 6,4%, bet gada laikā tas saruka par 0,2 procentpunktiem.

Ekonomikas izaugsmes impulss gada otrajā pusē joprojām būs vājš, prognozē Gašpuitis. Pirktspējas atjaunošanās stabilizēs privāto patēriņu, taču ar grūtībām saskarsies apstrādes rūpniecība un eksports. Satricinājumi darba tirgū izpaliks, tomēr joprojām daudz negatīvie faktori norāda uz iespējami nelielu bezdarba pieaugumu gada beigās, tai skaitā sezonālo darbu noslēgšanās dēļ, uzskata Gašpuitis.

Viņš skaidro, ka ārējā vide, piemēram, Zviedrijas būvniecības un nekustamā īpašuma sektora problēmas Latviju skar mazāk, nekā abas kaimiņvalstis, kur tiek ziņots par darbinieku skaita samazināšanu kokrūpniecībā un mēbeļu ražotnēs. Tomēr atsevišķi uzņēmumi var būt spiesti rīkoties līdzīgi.

Līdz šim ekonomiskās sadarbības korekcijas ar Krieviju ir bijušas nenozīmīgas, un spiediens ierobežot sadarbību pastiprināsies, kas nozīmēs arī darbinieku skaita pārskatīšanu. Gašpuitis uzskata, ka šādas korekcijas nebūs masveidīgas, lai arī jauna darba atrašana varētu prasīt vairāk laika nekā iepriekš, tomēr iespējas joprojām būs.

Gašpuitis prognozē, ka darba devēji būs piesardzīgāki, bet izaugsmes plāni virzīsies uz priekšu. Tādēļ, lai arī par kādu grādu darba tirgus atdzisīs, tas joprojām būs gana silts. Ekonomista ieskatā primārais uzdevums ir un būs celt nodarbinātību. Tas nozīmē aktīvāk iesaistīt tos potenciālos darbiniekus, kuri šobrīd ir izvēlējušies būt ekonomiski neaktīvi.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš atzīst, ka darba tirgus rādītāji līdz šim iepriecināja, taču otrdien publicētie otrā ceturkšņa darbaspēka apsekojuma rezultāti ienes piesardzības noti. Pirmajā ceturksnī darba meklētāju īpatsvars sasniedza jebkad zemāko līmeni gada sākumā. "Ātrie" mēneša dati par darba meklētāju īpatsvaru signalizēja, ka šis turpina strauji samazināties arī otrajā ceturksnī, varēja gaidīt, ka precizētie dati vēstīs par bezdarba samazināšos līdz 5,7% no 6,4% gada sākumā. Taču nē - izrādās ka bezdarba līmenis nav mainījies, kas nozīmē, ka tas faktiski ir pieaudzis, izslēdzot sezonalitātes efektu, skaidro Strautiņš.

Vienlaikus viņš norāda, ka arī mēneša datus neviens nav atsaucis, tāpat kā reģistrētā bezdarba rādītājus, un tas ir samazinājies no vidēji 6,2% janvārī - martā līdz vidēji 5,6% aprīlī - jūnijā. Ekonomista ieskatā atliek filozofiski samierināties ar domu, ka lielākā daļa ekonomiskās statistikas ir kaut nedaudz neprecīza, jo otrā ceturkšņa darbaspēka apsekojuma rezultāti nu ir šķietamā pretrunā ar citiem darba tirgus rādītājiem un arvien skaļākajām sūdzībām par darbaspēka trūkumu. Taču tie labi saskan ar vēsti, ka iekšzemes kopprodukts otrajā ceturksnī ir samazinājies.

Strautiņš skaidro, ka arguments par labu stagnācijai ir preču eksporta nozaru vājums. Jau gada sākumā bija zināms, ka par tā brīža iepriecinošajiem datiem varam daļēji pateikties darbinieku "pieturēšanai" eksporta cenu krituma skartajās nozarēs. Bija ziņas, ka kokapstrādes uzņēmumi nodarbina vairāk darbinieku nekā būtu nepieciešams, cerot uz noieta tirgu atgūšanos. Iespējams, ka pacietībai pienācis gals, bet zemo cenu periodam koksnes tirgū pagaidām gals nav redzams, norāda ekonomists.

Rūpniecības noskaņojuma rādītāji vēsta, ka situācija ne strauji uzlabosies, ne arī pasliktināsies, informē Strautiņš. Eirozonas rūpniecības noskaņojuma indeksi un Eiropas Centrālās bankas (ECB) monetārā politika vēsta, ka galvenajos eksporta tirgos vēl varētu būt mērena lejupslīdes turpināšanās.

Jau ir pieejami reģistrētā bezdarba dati par jūliju, kad viņu skaits pieauga par 723 cilvēkiem pēc pieauguma par 389 cilvēkiem jūnijā. Strautiņš uzsver, ka tas nav tipisks izmaiņu virziens šai sezonai. Darba tirgus mēnešu dati vēsta, ka jūnijā strādāja 887 800 jeb par 100 cilvēkiem mazāk nekā pirms gada, šis skaits pret iepriekšējo mēnesi samazinājās gan jūnijā, gan maijā, lai arī sezonālu faktoru dēļ tam drīzāk vajadzēja pieaugt. Bezdarba līmeni var nedaudz palielināt arī bēgļu aktīvāka iesaiste apritē.

Savukārt ziņas par patēriņa nozaru un investīciju perspektīvām drīzāk vieš optimismu, kas nav gluži optimisms no personāla daļu vadītāju skatu punkta, atzīst Strautiņš. Viņš atgādina, ka jau bija zināms, ka vasarā atsāksies reālo algu pieaugums, algu izmaiņu līknei šķērsojot lejupslīdošo gada inflācijas līkni. Gads sākās ar algu pirktspējas samazināšanos apmēram par desmito daļu, bet varētu noslēgties ar līdzīga platuma soli pretējā virzienā, uz augšu, prognozē Strautiņš.

Ekonomists skaidro, ka kopējais cenu līmenis ir bijis gandrīz stabils kopš marta, kāpumu par 0,7% jūlijā kompensēs sezonālā augusta deflācija, turpmākajos mēnešos lielas kopējā cenu līmeņa izmaiņas nav gaidāmas. Strautiņa ieskatā tas sola labākus laikus tirdzniecībai un citiem pakalpojumu sniedzējiem. Arī ES fondu apguve beidzot, pēc gadiem ilgas minstināšanās, ir sākusi uzlaboties, un, daļēji pateicoties tam, celtniecības apjoms pirmajā pusgadā pieauga par 16,1%.

Jūlija patērētāju noskaņojuma dati Strautiņam vieš cerību, ka šie notikumi ir pamanīti un varētu ietekmēt patērētāju uzvedību tuvākajā nākotnē. Patērētāju noskaņojuma koprādītājs jūlijā strauji uzlabojās pēc pakāpeniskas izniršanas no gadu mijas bedres. Indekss joprojām ir zem nulles (-15,8 punkti), bet starpību ar vēsturiski vidējo (-8,5) jau var saukt par nelielu +/-100 punktu skalā. Indeksa līmenis ir augstākais kopš 2022.gada februāra, bet bezdarba gaidas ir zemākās kopš tā brīža. Ekonomiskās situācijas prognoze ir labvēlīgākā kopš 2021.gada beigām. Nodomi veikt lielus pirkumus, un vērtējums par ekonomisko situāciju nesenā pagātnē ir augstākajā punktā vismaz gada laikā.

Strautiņš atzīst, ka otrajā ceturksnī bezdarbs samazinājās negaidīti maz, taču tā līmenis ir zems attiecībā pret vēsturiski tipiskiem līmeņiem valstī. Savukārt noskaņojuma dati Strautiņam dod cerību, ka apvienojumā ar sarūkošo inflāciju tas veido pamatu spēcīgam, preču eksporta tirgu vājumu līdzsvarojošam patēriņa kāpumam tuvākajā nākotnē.

Savukārt "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija skaidro, ka Latvijas ekonomikas izaugsme otrajā ceturksnī ieslīdēja mīnusos, bet darba tirgū, kas parasti ekonomikas vējiem seko ar novēlošanos, situācija joprojām bija stabila. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicētie dati liecina, ka bezdarba līmenis šī gada otrajā ceturksnī bijis 6,4%. Darba meklētāju īpatsvars saglabājies nemainīgs, salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, bet bijis nedaudz zemāks nekā pirms gada. Savukārt nodarbināto skaits nedaudz kāpis - par 0,3%.

Iedzīvotāju skaits darbspējīgā vecumā, kas pēc kara sākuma auga Ukrainas bēgļu dēļ, kopš pērnā gada nogales turpina palēnām samazināties, un otrajā ceturksnī jau bija nedaudz zemāks nekā pirms gada. Tai pat laikā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits otrajā ceturksnī saglabājies iepriekšējā gada līmenī. Zorgenfreija skaidro, ka ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju kļuva mazāk, un arvien vairāk cilvēku gribēja un redzēja iespējas iesaistīties darba tirgū.

Pēc vairāku ceturkšņu lejupslīdes ekonomiskās aktivitātes līmenis ir audzis līdz 68,8%, tomēr tas joprojām ir zem pirmspandēmijas reģistrētās atzīmes. Zorgenfreijas ieskatā pozitīvi ir tas, ka darba meklētāju skaits samazinājies tādēļ, ka cilvēkiem izdevies atrast darbu, nevis tādēļ, ka iedzīvotāju skaits būtu būtiski sarucis, vai tie būtu zaudējuši cerības atrast darbu.

Tomēr skats nākotnē ir piesardzīgs, atzīst ekonomiste. Ekonomikas bremzēšanās darba tirgu ietekmē novēloti, bet ekonomikas izaugsme jau kādu laiku stagnē. Ziņas no Nodarbinātības Valsts aģentūras par reģistrēto bezdarbu jūlijā un augusta sākumā norāda uz nelielu kāpumu bezdarba līmenī. Aptauju dati liecina, ka uzņēmumi arvien vairāk domā par darbinieku atlaišanu, nekā darbinieku skaita kāpināšanu.

Būvniecības nozares uzņēmumi sniedz visnegatīvākās prognozes par sagaidāmo nodarbinātību nākotnē. Zorgenfreija vērš uzmanību, ka tas ir zināmā pretstatā nesen publicētajiem datiem par to, ka būvniecības nozares izlaide šī gada pirmajā pusē augusi par 16%. Turklāt ES fondu, kas lielā mērā saistīti ar būvniecību, ieplūdei Latvijas ekonomikā būtu tuvākajos ceturkšņos būtu jāpalielinās, nodrošinot pieprasījuma pieaugumu.

"Ja būvnieki, iespējams, ir pārlieku pesimistiski, tad apstrādes rūpniecības negatīvās nākotnes nodarbinātības gaidas ir saprotamas, jo notikumi eksporta tirgos neveicina pieprasījuma kāpumu rūpniecībā. Vienīgā nozare, kura joprojām sagaida pieaugumu nodarbināto skaitā ir mazumtirdzniecība," pauž Zorgenfreija.

Iepriekšminētās tendences ekonomistei liek domāt, ka tuvākajos ceturkšņos bezdarbs varētu atkal nedaudz pakāpties. Ekonomikā 2023.gadā vidēji "Swedbank" gan prognozē bezdarba līmeni, kas būs zem pērnā gada vidējā. Pirmā pusgada dati liecina, ka bezdarba līmenis visticamāk būs nedaudz zemāks par aprīlī prognozētajiem 6,8%.