Progresīvie aicina skaidrot, kas darīts plaģiātisma izkaušanai

Šā gada marta beigās žurnāls "Ir" vēstīja par bijušā Latvijas Universitātes (LU) doktoranta Dmitrija Poršņova pretenzijām pret LU senatora un Latvijas Zinātņu akadēmijas īsteno locekļa Māra Kļaviņa zinātnisko darbību.

Poršņovs 2019.gada jūnijā devās nedēļu ilgā ekspedīcijā uz Olandes salu Zviedrijā, lai ievāktu aļģu izskalojumu paraugus pētījumam. Ņemot vērā, ka tas bija iecerēts kā sadarbības projekts, viņš ļāva ar sagatavoto pārskatu iepazīties sava doktora darba vadītājam Kļaviņam, docentam Jurim Burlakovam un doktorantam Valdim Bisteram.

Pēc diviem gadiem Poršņovs atklājis, ka 2021.gada 17.februārī Igaunijas Lauksaimniecības universitātes žurnāla "Agronomy Research" rakstā autori ne tikai pilnībā nokopējuši vai ar nebūtiskiem pārveidojumiem izmantojuši 29% viņa pārskata datu, bet arī falsificējuši datus, uzdodot par autoru rezultātiem, kas iegūti Latvijas piekrastē. Par to 2021.gada maijā Poršņovs informējis "Agronomy Research", un žurnāls vēlāk rakstu atsaucis.

Savukārt Kļaviņš aģentūrai LETA pauda, ka pretenzijas par plaģiātismu ir apzināts mēģinājums maldināt tiesībsargājošās institūcijas un sabiedrību.

''Progresīvie'' uzsver, ka situācija, kad zinātniskais žurnāls atsauc augstskolas profesora rakstu saistībā ar plaģiātismu un datu falsifikāciju, ir ļoti nozīmīgs akadēmiskās ētikas pārkāpums.

Ņemot vērā minēto, ''Progresīvie'' interesējas, vai Latvijas Zinātņu akadēmija un Latvijas Zinātnes padome ir izvērtējusi iespējamu Kļaviņa autortiesību pārkāpumu, un vai LU un Latvijas Zinātņu akadēmijas veiktais izvērtējums atbilst labas pārvaldības principiem.

''Progresīvie'' vaicā, vai un ar kādiem pasākumiem Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno nostiprināt pretplaģiātisma politiku akadēmiskajā vidē. Tāpat, vai IZM apsver izveidot Akadēmiskās ētikas ombudu līdzīgi kā Lietuvā.