Sagatavoti priekšlikumi par Rail Baltica dzelzceļa līniju. Interesanti kādi?

Uzņēmumā skaidro, ka dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadale ir viena no dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja galvenajām funkcijām un pamatdarbībām. Tās mērķis ir ļaut ieinteresētajiem tirgus dalībniekiem plānot un izmantot vilcienu maršrutus dzelzceļa līnijā noteiktā laika periodā. Ekspertu darba grupa ir izstrādājusi modeli, kā jaudas sadales process varētu darboties "Rail Baltica" dzelzceļa līnijā, ierosinot sekot Eiropas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju izveidotās asociācijas "RailNetEurope" izstrādātajai praksei. Par priekšlikumiem notiks konsultācijas un saskaņošanas procedūras ar saistītajām iestādēm.

"Eiropas dzelzceļa līniju" valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris norāda, ka infrastruktūras pārvaldības sistēmai jābūt izveidotai un funkcionējošai vēl pirms tiek sākta vilcienu kustība, tāpēc svarīgi savlaicīgi sagatavot "Rail Baltica" infrastruktūras pārvaldībai nepieciešamos lēmumus.

Šogad tiks veikts aktīvs darbs, lai stiprinātu infrastruktūras pārvaldības sistēmu. "Mums jātiecas veidot tādu pārvaldības modeli, kas pārspēj šobrīd esošo Eiropas nozares paraugpraksi, nodrošinot vienotu saskarni gala lietotājiem un netraucētu pārrobežu satiksmi," uzsver Vingris.

2020.gadā tika izveidots īpašs sadarbības formāts starp uzņēmumiem, kas ir atbildīgi par "Rail Baltica" infrastruktūras pārvaldību - tika sākti sagatavošanās darbi, lai izstrādātu "Rail Baltica" dzelzceļa infrastruktūras pārvaldības modeli, kā arī sagatavotos infrastruktūras ekspluatācijai. Šim nolūkam ekspertu darba grupa izstrādā priekšlikumus, kurus vajadzētu īstenot visās trijās Baltijas valstīs, lai nodrošinātu ieinteresētajiem tirgus dalībniekiem atvērtu un vieglu piekļuvi dzelzceļa infrastruktūrai.

"Rail Baltica" dzelzceļa infrastruktūras pārvaldības modelis tiek veidots, pamatojoties uz iepriekš izstrādāto rīcības plānu. Tajā ir noteiktas divpadsmit galvenās jomas, kas saistītas ar infrastruktūras pārvaldību un tās ekspluatāciju, piemēram, infrastruktūras izmantošanas maksas noteikšana un jaudas sadale, vienas pieturas aģentūras principa piemērošana, dzelzceļa drošība un citas.

Lai nodrošinātu infrastruktūras pārvaldības modeļa izstrādes mērķu savlaicīgu sasniegšanu, "LTG Infra", "Eiropas dzelzceļa līnijas" un "Rail Baltic Estonia" parakstīja memorandu, kurā noteica sadarbības ietvaru un principus.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Sākotnēji bija paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, bet iesaistītās puses vairākkārt paudušas, ka tās ir būtiski pieaugušas. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savi